20 Latvijas vietās jaunieši aizstāv un īsteno sev un vienaudžiem aktuālas iniciatīvas

Rakstu sērija "Pārmaiņas izaugsmei" ir stāsti par Aktīvo iedzīvotāju fonda stratēģisko projektu radītajām pārmaiņām demokrātijas kultūras un cilvēktiesību jomā Latvijā.   
***

Kā panākt, ka jaunietis, kurš nekad nav darbojies kādā organizācijā, interešu grupā vai jauniešu centrā, uzdrīkstas no A-Z īstenot sabiedrībai svarīgu ideju? Kas jaunieti motivē domes sēdē aizstāvēt savas un citu pilsētas jauniešu intereses? Ar kādiem izaicinājumiem saskaras šo jauniešu atbalsta personas? Kāds atbalsts jauniešiem nepieciešams? 

Šos jautājumus pārrunājām ar biedrību “Creative Minds for Culture” kas gandrīz trīs gadus īstenoja Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF) stratēģisko projektu “Jauniešu līdzdalības platforma”. Projektā pēc intensīva jauniešu un atbalsta personu apmācību posma 20 Latvijas vietās tika īstenotas pašu jauniešu izstrādātas līdzdalības iniciatīvas, kā arī tika radīts jauns sadarbības tīkls jeb atbalsta platforma jauniešu interešu aizstāvības konsultantiem. Kopumā projektā tika apmācītas 66 jauniešu atbalsta personas un 297 jaunieši.

“Domājot par projekta aktivitāšu norises vietām, ar nolūku izvēlējāmies pagastus un kopienas, kur aktīvi nedarbojās jauniešu biedrības vai darbs ar jaunatni ir mazāk attīstīts, kā arī centāmies iesaistīt tos jauniešus, kuri nav ierastajā “aktīvo jauniešu burbulī”, tādējādi sekmējot jauniešu līdzdalību mazāk aktīvās Latvijas vietās un iedzīvotāju grupās” – par projekta pieeju stāsta tā īstenotāji.

Projektā kopumā tika īstenotas 20 jauniešu līdzdalības iniciatīvas, piemēram, futbola laukuma sakopšanas talka Alojā, skolēnu pašpārvaldes izveide Staicelē, raidieraksta studijas izveide Limbažu novadā, kino kluba kopienas attīstīšana Gulbenē, alternatīvās kultūras pasākuma “foRest Festivāls” organizēšana Jelgavā, jauniešu mūzikas telpas izveide Alojā un citas. Lūk, plašāks ieskats trīs iniciatīvās!

Bauskā jaunieši izveido savu iniciatīvu māju, un darbu atsāk jauniešu dome

Novērojuši, ka vienaudži daudz laika bezmērķīgi pavada uz ielas, jo nav vietas jēgpilnai brīvā laika pavadīšanai, projektā iesaistītie Bauskas jaunieši apņēmās īstenot iniciatīvu par jauniešu mājas izveidi. Lai arī pašvaldībai bija pieejamas tukšas telpas, kas jauniešiem bija parādītas un apsolītas, tālāka rīcība no domes puses nesekoja, savukārt jaunieši īsti nezināja, no kura gala idejas tālākai virzīšanai “ķerties klāt”.

Iesaistoties projektā un saņemot projektā apmācīto atbalsta personu atbalstu, jaunieši soli pa solim uzsāka ceļu pretim sava sapņa īstenošanai - apkopoja citu jauniešu viedokļus, sagatavoja iesniegumu domei, devās uz domes sēdi aizstāvēt savu ideju, kā arī izteica gatavību ieguldīt savu darbu telpas pielāgošanā, piemēram, nokrāsojot sienas. Gan jaunieši, gan projekta īstenotāji ir gandarīti, ka pēc gara un nebūt ne viegla procesa izdevās ne tikai saviem spēkiem izremontēt Bauskas jauniešu iniciatīvu māju un panākt, ka tā tiek nodota jauniešu rokās, bet arī atjaunot Bauskas jauniešu domes darbību, kura “it kā pastāvēja”, bet faktiski nedarbojās. Tagad jauniešu dome darbojas pilnā sastāvā un efektīvi pārstāv novada jauniešu intereses.

Baldonē jaunieši izveido jaunu vietu velo entuziastiem

No Baldones projektā iesaistījās jauniešu domubiedru grupa, kuru sirdslieta ir downhill riteņbraukšana. Jau ilgu laiku bija runāts par īpašu “pumptrack” jeb velotrasi, taču tās izbūves process bija apstājies -  trases projekts “stāvēja atvilktnē”, bet jauniešiem bijusi sajūta, ka šajā posmā viņi neko nespēj ne mainīt, ne ietekmēt. Projekta komandas motivēta un iedvesmota, jauniešu grupa apvienojās ar vietējo biedrību  un devās uz sarunām pie deputātiem, aktualizēja trases nepieciešamību, ar projekta atbalsta komandas palīdzību sagatavoja savas idejas priekšlikumu un iesniedza domē, savukārt noslēguma posmā aktīvi iesaistījās trases izbūvē un apkārtējās teritorijas labiekārtošanā.

Jaunpiebalgā jaunieši aktīvi iestājas par vides labiekārtošanu

Jaunpiebalgas jaunieši, kam aktuāla bija peldvietas iekārtošana pie Gaujas, mentoru iedrošināti paši devās uz potenciālo peldvietu, veica tās izpēti, noskaidroja, kam pieder zeme, sagatavoja skices, noskaidroja peldvietas iekārtošanai nepieciešamos materiālus un aprēķināja izmaksas un pēc tam vērsās pie domes. Lai arī daži jaunieši procesa vidū sev jautājuši “kāpēc es te vispār iesaistījos, kaut kāds ārprāts!”, par spīti grūtībām jaunieši nepadevās, un sarunās ar pašvaldību jauniešiem izdevās panākt atbalstu idejai par labiekārtotas peldvietas ierīkošanu, savukārt vēlāk jaunieši kopā ar projekta mentori sagatavoja un iesniedza šo iniciatīvu iedzīvotāju līdzdalības budžeta konkursā. Savukārt cita jauniešu grupa, kura kā svarīgu vajadzību bija identificējusi skolas stadiona labiekārtošanu, ar projektā apmācītās atbalsta personas palīdzību skolā veica jauniešu aptauju un sarunās ar skolas vadību panāca vienošanos, ka stadiona labiekārtošana tiek iekļauta nākamā gada skolas budžetā.

Veiksmes atslēga: jauniešu vajadzībām pielāgots atbalsts

Stāstot par projekta lielākajiem sasniegumiem, projekta īstenotāji min faktu, ka no jauniešu radītajām līdzdalības iniciatīvām īstenotas apmēram 80%, kas darbā ar jauniešiem ir ļoti labs rādītājs. Par projekta veiksmes atslēgu īstenotāji atzīst izvēlēto aktivitāšu stratēģiju – proti, jauniešu līdzdalības iniciatīvu īstenošana bijis tikai noslēdzošais posms, kuru ievadījis garš un rūpīgs sagatavošanas darbs jeb vairāku pakāpju mācību process, kurā sākotnēji apmācītas jauniešu atbalsta personas, kas savukārt pēc tam patstāvīgi organizēja mācības jauniešiem un atbalstīja viņus iniciatīvu īstenošanas laikā.

Jautāti, kāda veida atbalsts jauniešiem visbiežāk bija vajadzīgs, projekta īstenotāji stāsta, ka bieži palīdzējuši ļoti praktiski – mācījuši sagatavot vēstules pašvaldībai, skaidrojuši, kā pašvaldībā atrast par noteiktu jomu atbildīgo cilvēku, kā pierādīt problēmas aktualitāti, kā organizēt plašākas sabiedrības viedokļa izzināšanu, taču ļoti, ļoti svarīgs bijis personīgais atbalsts, piemēram, iedrošinājums nepadoties.

“Ir viegli pateikt mums vajag, bet, runājot ar pašvaldību vai citām ieinteresētajām pusēs, vajadzīga konkrētība un uz datiem balstīti argumenti, tāpēc bieži mācījām jauniešiem meklēt plašāku atbalstu savām idejām, piemēram, veicot skolas vai pilsētas jauniešu aptauju” - par jauniešiem sniegto atbalstu stāsta projekta īstenotāji.

Nereti jauniešiem bijušas arī pilnīgi citas vajadzības, kam projekta komanda elastīgi pielāgojusies. Piemēram, Priekuļu tehnikumā jaunietis iniciēja Ziemassvētku pasākumu, kura īstenošanai bija nepieciešams sponsoru atbalsts. Šim jaunietim atbalsta personas palīdzēja veidot sadarbību ar potenciālajiem ziedotājiem – parādot, kā nodot savu vēstījumu, kā sagatavot vēstules un palīdzot apgūt citas ziedojumu piesaistei svarīgas prasmes. Savukārt Rēzeknē jaunieši vēlējās organizēt sporta pasākumus mazaizsargātajām jauniešu grupām, taču nezināja, kā šādus jauniešus uzrunāt, tāpēc projekta eksperti jauniešiem novadīja mācības par TIKTOK video veidošanu, konsultēja par komunikācijas jautājumiem un palīdzēja izveidot sadarbību ar pašvaldības iestādēm, kas strādā ar šīs mērķa grupas jauniešiem. Limbažos jauniešiem palīdzēts iesniegt projekta pieteikumu  pašvaldības iniciatīvu konkursā.

Jautāti par galvenajiem izaicinājumiem, atbalstot jauniešus, projekta īstenotāji norāda, ka mūsdienu jaunieši jeb jaunieši, kas ar līdzdalības jautājumiem nav saskārušies, “šodien domā vienu, citu dienu citu” un bieži vērojama attieksme - “tam jau nav jēgas”, tāpēc izšķiroši svarīga bija motivēšana, regulāra blakus būšana un iedrošināšana, jo īpaši, pēc neveiksmēm. Tāpat projekta īstenotāji atzīst, ka reizēm ar jauniešiem nav bijis viegli “atrast kopīgu valodu” un nav strādājušas standarta projekta pieejas, piemēram, attālinātās konsultācijas, tāpēc, lai sniegtu atbalstu, projekta īstenotāji devušies uz vidi, kur jaunieši jūtās visdrošāk – proti, uz jauniešu pulcēšanās vietām.

Vērtīgs resurss – pieredzes apmaiņa ar Norvēģiju

Projektā ļoti nozīmīga bijusi Norvēģijas partnera iesaiste, kas aktīvi iesaistījies gan mācību, gan jauniešu grupu atbalsta posmā, sniedzot vērtīgu ekspertīzi jauniešu līdzdalības jautājumos. Tāpat projektā izmantota AIF piedāvātā iespēja īstenot divpusējās iniciatīvas ar donorvalstīm, spēcinot savstarpējo sadarbību. Pirmā iniciatīva, kas īstenota, sadarbojoties ar esošo projekta partneri “Participation Agency”, ļāvusi vēl vairāk stiprināt abu organizāciju sadarbību, uzlabot iesaistīto pušu komunikāciju, nodrošinājusi padziļinātāku pieredzes apmaiņu par pilsoniskās līdzdalības attīstīšanas veidiem un iespējām, kā arī ļāvusi iepazīt partnerorganizācijas darbības vidi, Norvēģijas kultūras aspektus un pilsoniskās līdzdalības attīstības vēsturi. Otrā vizīte tika īstenota, reaģējot uz Latvijas jauniešu interešu aizstāvības konsultantu lielo interesi par pieredzes apmaiņu ar Norvēģijas kolēģiem. Tās laikā Latvijas dalībnieki tikās ar jaunatnes jomas pārstāvjiem no Tonsbergas, iepazina jauniešu līdzdalības praksi, kultūru un veidus, kā arī apmeklēja vietas, kur notiek dažādas jauniešu līdzdalības aktivitātes. Tāpat jauniešu interešu aizstāvības konsultanti izzināja darba ar jauniešiem Norvēģijā vēsturiskos aspektus, darbu ar jauniešiem valsts sektorā un plānošanas aktivitātēm, kā arī starpsektoru sadarbību.

Izveidots jauns atbalsta un izglītības tīkls jauniešu līdzdalības atbalsta personām

Projekta īstenotāji norāda, ka projektā aizsākta sadarbības un atbalsta tīkla veidošana cilvēkiem, kas nav jaunatnes darbinieki vai jaunatnes lietu speciālisti un nedarbojas biedrībās vai jauniešu centros, taču vēlas strādāt ar jauniešiem kā atbalsta personas jauniešu interešu pārstāvībai, piemēram, aktīvi skolotāji vai jauniešu iedvesmas personas. Biedrības pārstāvji uzsver, ka daudzās vietās jaunieši nav aktīvi, jo trūkst cilvēku, kas viņus varētu motivēt un atbalstīt, un, ja arī šādi cilvēki ir, nereti viņiem trūkst nepieciešamo kompetenču, tāpēc viens no tīkla uzdevumiem būs šo atbalsta personu izglītošana.

“Šobrīd mācības jaunatnes darbā iesaistītajiem nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija, bet, pirmkārt, tās paredzētas tikai  jaunatnes darbiniekiem un jaunatnes lietu speciālistiem, otrkārt, tās aptver plašu tēmu loku par darbu ar jauniešiem, taču šis tīkls fokusēsies tieši uz jauniešu līdzdalības aspektiem, un projektā izstrādātā mācību programma ir lielisks metodoloģiskais pamats, ko izmantot tīkla tālākajā darbā” -  par projekta ilgtermiņa ietekmi stāsta tā īstenotāji.

Tāpat tīkls paredz nodrošināt jaunatnes darbā iesaistīto atbalsta personu starptautisko pieredzes apmaiņu, ko augstu novērtēja projektā apmācītie dalībnieki, viesojoties Norvēģijā. Šobrīd tīklā ir iesaistījušās ap 60 darbā ar jaunatni iesaistītās personas no 23 pašvaldību iestādēm, nevaldības organizācijām no visiem Latvijas reģioniem, un interese par dalību arvien pieaug. Ilgtermiņā tīkls turpinās darbību, gan stiprinot informācijas un pieredzes apmaiņu, gan pilnveidojot tīkla dalībnieku kompetences jauniešu līdzdalības jautājumos.

Noslēgumā

Vērtējot projekta ietekmi, projekta īstenotāji norāda, ka papildu jauniešu līdzdalības kompetenču stiprināšanai un atbalsta tīkla izveidei, tam bijusi liela vērtība arī organizācijas izaugsmei - “līdz šim daudz darījām, bet pilnībā neapzinājāmies sava darba ietekmi. Projekts ļāva divkāršot biedru skaitu, kā arī paplašināt organizācijas darbības reģionālo pārklājumu.” Tāpat projekta īstenotāji ir ļoti gandarīti, ka darbs jaunatnes līdzdalības stiprināšanā novērtēts arī plašākā mērogā – proti, 2023. gada nogalē projekts Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā konkursā "Labākais darbā ar jaunatni 2023" ieguva pirmo vietu nominācijā "Veiksmīgākais projekts", kas nesis īpašu pievienoto vērtību jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Projektam bijusi arī nozīmīga ietekme uz pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu, jo ir pieaudzis jauniešu un darbā ar jauniešiem iesaistīto skaits, kuri piedalījušies lēmumu pieņemšanas procesos vietējā līmenī, savukārt projektā iesaistītie jaunieši atzinuši, ka gūtā pieredze palīdzējusi apzināties savas līdzdalības iespējas ne tikai teorētiski, bet arī praktiski un palielinājusi ticību saviem spēkiem ietekmēt sev būtisku ideju virzību.

“Vislielākais gandarījums ir par to, ka projektā izdevās uzrunāt, iesaistīt un motivēt jauniešus ar ierobežotām iespējām un mazāk aktīvos jauniešus. Šādu jauniešu iesaistei pilsoniskajās aktivitātēs ir nepieciešams vairāk resursu, it īpaši – laiks un cilvēkresursi, kas bija iespējams, pateicoties AIF ilgtermiņa projektam.”  - sarunas noslēgumā norāda projekta vadītāja Linda Kalniņa-Roderte.