Biedrība ESTO aicina piedalīties pētījumā par Latgales NVO līdzdalību pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos
Biedrība ESTO aicina aizpildīt aptaujas anketu par pilsonisko sabiedrību Latgalē, lai noskaidrotu nevalstiskā sektora līdzdalības izaicinājumus un sasniegumus, izstrādātu priekšlikumus līdzdalības veicināšanai. Aptaujas rezultātā veiktā pētījuma ietvaros tiks iesniegti priekšlikumi pašvaldībām pārvaldības un sadarbības uzlabošanai.
Anketa pieejama šeit:
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdqF4hQHB-AlQTMJ11t78HClhmRj4fUcK1X2UyeH-7TwLh3ww/viewform
Lai arī stratēģiskos dokumentos tiek deklarēta nevalstisko organizāciju līdzdalības nozīme valsts pārvaldes un pašvaldības darbībā Latvijā, NVO iesaiste sabiedrības politikas veidošanā un ieviešanā ir vāja un neregulāra. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014 -2020 norādīts, ka nozīmīgs valsts veiksmīgas un demokrātiskas attīstības nosacījums ir publiskā sektora (valsts un pašvaldību), nevalstiskā sektor a(nevalstisko organizāciju un sociālo partneru) un privātā sektora sadarbība. Pilsoniskās sabiedrībasaktivitāšu atbalsts stiprina sadarbību un savstarpēju sapratni starp dažādām paaudzēm, etniskajām uninterešu grupām, profesijām, teritorijām, īpaši sabiedriski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšana, kopienu attīstībaun līdzdalība politikas veidošanā.
Arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam nosaka, ka sadarbība starp valsts, reģionālāun vietējā līmeņa institūcijām, pašvaldībām un iedzīvotāju kopienām, dod iespēju pieņemt efektīvākus lēmumus un atrast optimālākos risinājumus. Lai elastīgi un ātri reaģētu uz jaunām situācijām, nepieciešamatāda institucionālā, uzņēmējdarbības un akadēmiskā vide, kur atsevišķas institūcijas spēj efektīvi un radoši sadarboties. Vienlaikus ar līdzsvarotu ekonomikas, sociālo un vides aspektu ievērošanu, ilgtspējīga attīstība pieprasa arī zināmu attieksmes un paradumu maiņu, kā arī sabiedrības aktīvu iesaisti.
Tikai ar aktīvu sabiedrības lielākās daļas līdzdarbošanos politikas veidošanas un īstenošanas procesā, kultūras un mākslas jomās, un iedzīvotāju vietējās kopienas aktivitātēs ir iespējams rast optimālus risinājumus dažādām situācijām, veicināt sabiedrības saliedētību un informētību. Dažādu organizāciju iepriekš veikto pētījumu rezultāti liecina, ka Latvijā sabiedriskajās aktivitātēs iesaistīta tikai neliela daļa iedzīvotāju, ir nepietiekami attīstītas labdarības tradīcijas un brīvprātīgo darbs. Joprojāmliels skaits Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nesaņem pietiekamu informāciju par nevalstisko organizāciju darbu, nevar ietekmēt notikumus savā dzīvē un sabiedrībā, un izjūt atsvešinātību no publiskās varas.
Pozitīvs signāls ir tas, ka 2019.gadā 66 Latgales biedrības un nodibinājumi no 13 pašvaldībām parakstīja Latgales plānošanas reģiona un Latgales NVO atbalsta centra kopīgi veidoto sadarbības Memorandu, kura mērķis ir sekmēt efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas reģiona pārvaldes darbību,nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un stadijās Latgales reģionapārvaldē, tādējādi veicinot pilsoniskās sabiedrības attīstību.
Lai šis dokuments kļūtu par nozīmīgu sadarbības dokumentu starp reģiona pašvaldībām, plānošanas reģionu un Latgales nevalstiskajām organizācijām, ar pētījumu plānots noskaidrot, kāds ir pašreizējais Latgales reģiona cilvēku īpatsvars, kas neformāli un formāli sadarbojas savu un sabiedrības mērķu labā, kāda ir nevalstisko organizāciju līdzdalības efektivitāte, vai pašvaldības veic uzdevumu deleģēšanu nevalstiskām organizācijām, ieklausās to viedoklī, rod iespēju stiprināt šo organizāciju kompetences un piesaistīt finanšu resursus.
Avots: www.biedribaslg.lv
