Ceļā uz jēgpilnāku sabiedrības iesaisti valsts un pašvaldību darbā
Rakstu sērija "Pārmaiņas izaugsmei" ir stāsti par Aktīvo iedzīvotāju fonda stratēģisko projektu radītajām pārmaiņām demokrātijas kultūras un cilvēktiesību jomā Latvijā.
***
Nesen noslēdzies Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstītais stratēģiskais projekts “Ilgtermiņa risinājumi sekmīgākām konsultācijām ar sabiedrību”. Tā laikā tika īstenotas dažādas izglītojošas un skaidrojošas aktivitātes, lai publiskajā pārvaldē veicinātu jēgpilnas un iesaistošas konsultācijas ar sabiedrību.
Gan starp Latvijas lēmumu pieņēmējiem, gan sabiedrībā kopumā nereti nav vienotas izpratnes, par kādiem jautājumiem, ar kādām iesaistes metodēm un cik intensīvi būtu jāorganizē konsultācijas ar sabiedrību, līdz ar to bieži iedzīvotāju līdzdalība tiek nodrošināta minimālā apmērā - tik, cik prasa likums vai "ķeksīša pēc", necenšoties palielināt iesaistīto cilvēku skaitu un situācijas, kurās ar sabiedrību varētu konsultēties. Tāpat nereti, iesaistot sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos, vēl joprojām vērojama prakse iesaistīt tikai tos, “kas nāk vienmēr”, neatspoguļojot Latvijas sabiedrības dažādību – piemēram, vairumā gadījumu tiek iesaistīti latviešu valodā runājošie vai Rīgas iedzīvotāji, formāli nodrošinot sabiedrības pārstāvību, bet nenodrošinot tās daudzveidību atbilstoši Latvijas sabiedrības reālajai struktūrai.
Lai arī vēlme iesaistīt sabiedrību jēgpilnā un efektīvā veidā ir uzlabojusies, jo īpaši pašvaldību līmenī, vēl joprojām vērojami atsevišķi “nāves grēki”, kas mazina šo konsultāciju jēgu, piemēram, sabiedrība tiek iesaistīta ķeksīša pēc, tiek izmantotas attiecīgajai situācijai neefektīvas metodes vai bez laba skaidrojuma sabiedrības sniegtie ieteikumi netiek ņemti vērā. Piemēram, iedzīvotāji ļoti reti tiek iesaistīti tādos procesos, kur likums iedzīvotāju iesaisti neprasa obligāti - piemēram, izvērtējot to, cik sekmīgi darbojas jaunās reformas vai sākot domāt par jauna likumprojekta izstrādi. Savukārt attiecībā uz nevaldības sektora iesaisti – tā vairāk raksturojama kā epizodisks, nevis “sistemātiski” plānots process, un nereti, nomainoties Saeimas sasaukumam vai valdībai, uzticība NVO ekspertīzei un viedoklim jābūvē no jauna.
Tāpēc Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF) projektā “Ilgtermiņa risinājumi sekmīgākām konsultācijām ar sabiedrību” domnīca PROVIDUS, izgaismojot šādas tipveida kļūdas, vēlējās vērst uz tām lēmumu pieņēmēju un sabiedrības uzmanību, ļaujot tās ātrāk atpazīt un novērst, vairojot reālas iedzīvotāju iespējas ietekmēt lēmumus.
“Apzināmies, ka sabiedrības līdzdalības pilnveidošanas process nekad nebeidzas un tas jārisina dažādos līmeņos – jāveido iedzīvotāju izpratne, jāsakārto normatīvā bāze, kā arī jāmaina lēmumu pieņemšanas kultūra pašvaldību un valsts pārvaldes līmenī, līdz ar to arī šo projektu plānojām kā kompleksu aktivitāšu kopumu, ar kuru efektīvi iedarboties visos šajos līmeņos” - projekta pieeju skaidro PROVIDUS vadītāja Iveta Kažoka.
Sabiedriskās domas aptauja: sabiedrības līdzdalība joprojām vērtējama kā zema
Uzsākot AIF projektu, tika īstenota sabiedriskās domas aptauja, kurā tika pētīts Latvijas sabiedrības skatījums uz līdzdalību lēmumu pieņemšanā - kuros brīžos, ar kādām metodēm un cik bieži Latvijas iedzīvotāji vēlētos tikt iesaistīti lēmumu pieņemšanā valsts un pašvaldības līmenī. Aptaujā secināts, ka turpina pieaugt to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka viņu balsij ir nozīme, taču vienlaikus 81% no aptaujātajiem nebija iesaistījušies pilsoniskās aktivitātēs. Kā saistošākos līdzdalības veidus iedzīvotāji visbiežāk minēja iesaisti pašvaldību referendumos un līdzdalības budžeta veidošanā.
Aptaujas rezultāti ļāva sajust esošo “sabiedrības līdzdalības temperatūru”, palīdzēja veidot komunikāciju ar lēmumu pieņēmējiem par iedzīvotājiem vēlamajām iesaistes metodēm, kā arī izstrādāt pārējo projekta aktivitāšu saturu. Tāpat projekta īstenotāji norāda uz vēl vienu pozitīvu šīs aktivitātes pēcefektu – proti, aptaujā izmantoto metodoloģiju nākotnē varētu izmantot sabiedrības saliedētības novērtējumam, kas ļautu regulāri un objektīvi izvērtēt aktuālo situāciju Latvijā un tai mērķtiecīgi pielāgot risinājumus.
Latvijā izmēģina inovatīvas deliberatīvās iedzīvotāju iesaistes metodes
Kas īsti ir deliberatīvās iedzīvotāju iesaistes metodes? Deliberatīvos pasākumos atšķirībā no parastām konsultācijām ar sabiedrību tiek iesaistīti pēc nejaušības principa atlasīti iedzīvotāji, kuri pēc saviem demogrāfiskajiem rādītājiem atbilst attiecīgās teritorijas sabiedrības mikromodelim. Deliberatīvās metodes ļauj dalībniekiem iedziļināties risināmajā problēmā un piedāvāt risinājumus. Līdz šim Latvijā deliberatīvās metodes galvenokārt izmantotas pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma, piemēram, organizējot Eiropas pilsoņu debašu ciklu Latvijā, un PROVIDUS līdzšinējā pieredzē novērojuši, ka no Latvijas valsts pārvaldes puses par šīm metodēm nav bijusi liela interese. “Diemžēl OECD pētījumā par šīs metodikas izmantošanu dalībvalstīs Latvijā nevarēja atrast nevienu piemēru” – līdzšinējo situāciju īsi raksturo PROVIDUS pārstāvji.
Projekta īstenotāji ir gandarīti, ka projektā šādu metodi pirmoreiz izdevās pilotēt sadarbībā ar valsts iestādi, proti, Veselības ministrija organizēja konsultācijas ar sabiedrību, kā izskaust aplokšņu maksājumus medicīnā. Šīs aktivitātes rezultāti ļāva izveidot metodoloģisku pamatu šāda veida konsultāciju organizēšanai valsts pārvaldē, un bija ļoti svarīgs un vērtīgs solis plašākai šīs pieejas izmantošanai nākotnē. Lēnām vērojama lielāka atvērtība arī no citu valsts iestāžu puses, piemēram, Kultūras ministrija ar šo metodi visā Latvijā organizēja plašas iedzīvotāju diskusijas par “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”.
“Ilgtermiņā ļoti nozīmīgs projekta sasniegums noteikti ir deliberatīvo metožu iekļaušana Atvērtās pārvaldības partnerības rīcības plānā, kas ir sava veida valsts apņemšanās šīs metodes izmantot regulārāk, tāpēc ceram, ka nākotnē tās kļūs par sava veida “normu”, kā konsultēties ar plašāku un daudz daudzveidīgāku sabiedrību” - par projektā panākto gandarīti ir tā īstenotāji.
Komentējot šīs metodes plašāku un regulārāku izmantošanu Latvijā, PROVIDUS norāda, ka pastāv vairāki izaicinājumi, no kuriem viens ir salīdzinoši augstās izmaksas, bet otrs – esošā lēmumu pieņemšanas kultūra, kas jāmaina pamatu pamatos, jo deliberatīvās metodes lielā mērā liek būt gataviem dzirdēt lietas, ko nereti ierēdņi vai politiķi nereti “nemaz negrib dzirdēt”, kā arī lauzt valsts un pašvaldību pārvaldē iesakņojušos principu, ka “vislabāk zinu es pats”.
Labākai izpratnei par iedzīvotāju līdzdalību: karikatūras, plakāti, mācības un meistarklases
Raksturojot pašvaldību un valsts iestāžu attieksmi pret sabiedrības līdzdalību ārpus ierastā minimuma, projekta īstenotāji atzīst, ka pēdējo gadu laikā attieksme, jo īpaši pašvaldību līmenī, ir mainījusies - ir arvien vairāk labo piemēru, un redzams, ka labie piemēri vienā pašvaldībā dod enerģiju arī citām. Tomēr gan pašvaldību, gan valsts līmenī vēl joprojām vērojamas zemas prasmes novadīt kvalitatīvu konsultāciju procesu, kā arī trūkst izpratnes par to, kurā brīdī un ar kādām metodēm vislabāk iesaistīt sabiedrību.
Lai dotu ieguldījumu šīs problēmas risināšanā, PROVIDUS izveidoja izglītojošu karikatūru sēriju par tipiskajām iedzīvotāju iesaistes kļūdām, sagatavoja izglītojošus plakātus, kas pašvaldību darbiniekiem, valsts pārvaldes ierēdņiem un Saeimai kalpo kā vizuāli uzskatāms atgādinājums un vienlaikus ideju apkopojums par labākajiem sabiedrības iesaistes brīžiem un metodēm. Īpašā pētījumā tika apkopoti arī labie un sliktie līdzdalības piemēri.
Tāpat projektā PROVIDUS sadarbībā ar VARAM pašvaldību darbiniekiem organizēja mācības par atvērtības standartiem, Pašvaldību likumprojekta gaitu un digitālās iesaistes iespējām, ko pašvaldības jau šobrīd var izmantot iedzīvotāju iesaistei. Īpašs pasākums notika arī Saeimas jaunievēlētajiem deputātiem. Ņemot vērā, ka vairāki 14. Saeimā ievēlētie deputāti parlamentā strādā pirmo reizi, līdz ar to viņiem sākumā nebija pietiekama priekšstata par Saeimas darba specifiku, it sevišķi kontekstā ar sabiedrības līdzdalību, projektā tika īstenotas neformālās apmācības par jauno Lobēšanas likumu, kas veicināja Saeimas uzticību NVO un izskaidroja, ka Lobēšanas likuma normas neprasa vairīties no sabiedriskajām organizācijām.
Lai atbalstītu iestādes to centienos uzlabot sabiedrības līdzdalību, divām iestādēm – Iekšējās drošības birojam un Ropažu pašvaldībai, PROVIDUS meistarklašu formātā palīdzēja īstenot konsultācijas ar iedzīvotājiem. Piemēram, Iekšējās drošības birojs organizēja fokusgrupas festivāla LAMPA ietvaros, kur LAMPAs apmeklētāji palīdzēja birojam saprast, kāda veida informācija viņiem labāk palīdzētu saorientēties iestādes mājaslapā un kuros gadījumos viņi būtu gatavi ziņot birojam par dažādiem ar iekšlietu sistēmu saistītiem noziegumiem. Tāpat birojs rīkoja tikšanās ar iekšlietu jomas NVO, kā arī ievāca atgriezenisko saikni par savu darbu no saviem “klientiem”. Ropažu novads izmantoja šo palīdzību tam, lai konsultētos par iedzīvotāju padomju nākotni novadā.
Jauni atbalsta materiāli iedzīvotājiem atvērtākām pašvaldībām
Projektā plašas izpētes un konsultāciju rezultātā tapuši pašvaldību Atvērtības standarti jeb ieteikumu apkopojums par informāciju, kas pašvaldībām par savu darbību būtu jāpublicē tīmekļa vietnē, lai veicinātu pašvaldību darbības caurskatāmību. Projekta īstenotāji norāda, ka tā nav tikai plašāka informācijas publicēšana pašvaldības tīmekļa vietnē, bet gan iespēja ietekmēt daudzus citus nozīmīgus procesus, īpaši uzticēšanos pašvaldībai un sabiedrības gatavību iesaistīties pašvaldības darbā – proti, iedzīvotāji būs gatavāki iesaistīties tad, ja spēs izsekot pašvaldības darbam, zinās savas tiesības un iespējas, redzēs, ka pašvaldība rūpējas par darba uzlabošanu, kā arī regulāri atskaitās par savu darbību.
Projekta īstenotāji ir gandarīti, ka šos standartus kā metodisku atsauces materiālu savās revīzijās izmanto Valsts kontrole, īstenojot aktivitātes saistībā ar labas pārvaldības principiem pašvaldībās, standartu izmantojušas arī citas NVO, kā arī materiālu augsti novērtējusi Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tāpat PPROVIDUS cer, ka šīs vadlīnijas varētu būt nozīmīgs metodoloģisks pamats analītiskam rīkam, kas ļautu sistemātiski vākt datus, lai objektīvi izvērtētu un salīdzinātu pašvaldību sniegumu sabiedrības iesaistē un citās jomās. Šāda prakse jau veiksmīgi tiek īstenota Igaunijā, kur izveidota īpaša interaktīva karte pašvaldību darba salīdzinājumam dažādās jomās.
Iedzīvotājiem draudzīgāki līdzdalības rīki un plašāks normatīvais regulējums
Cieši sadarbojoties ar Valsts kanceleju un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, projekta laikā PROVIDUS sarīkoja prāta vētru ar aktīvajiem Tiesību aktu izstrādes portāla lietotājiem no dažādām NVO, lai saprastu, kā šo portālu padarīt lietotājiem draudzīgāku. Šīs prāta vētras rezultāti tika aizsūtīti Valsts kancelejai, kas daudzus no tiem jau ir iestrādājusi uzlabotajā TAP versijā. Vēl vairāki ieteikumi palikuši nākamajai TAP uzlabojumu kārtai.
Tāpat projektā no labajām un sliktajām sabiedrības līdzdalības pieredzēm secinātais izmantots, sniedzot apjomīgus priekšlikumus Ministru Kabineta noteikumiem “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā”. Praktiski visi PROVIDUS ieteikumi ir iestrādāti šajā MK noteikumu projektā, un sagaidāms, ka Ministru kabinets to apstiprinās 2023.gada beigās vai 2024.gada pašā sākumā.
Noslēgumā
Viens no PROVIDUS stratēģiskajiem mērķiem ir palīdzēt panākt, lai līdz 2026. gadam Latvija būtu starp OECD un ES vislabāk pārvaldītajām valstīm. Jautāta, cik lielā mērā projekts palīdzējis virzīties uz šo mērķi, PROVIDUS vadītāja Iveta Kažoka atzīst, ka darāmā vēl daudz, bet, divus gadus intensīvi esot blakus valsts pārvaldei un pašvaldībām un atbalstot tās iedzīvotāju līdzdalības jautājumos, ir ielikti vairāki spēcīgi pamati – gan metodoloģiskā, gan normatīvā un izpratnes veicināšanas ziņā, kas šajā ziņā ļaus iet uz priekšu daudz ātrāk un jēgpilnāk.
Tāpat Kažoka uzsver, ka projekts ļāvis pierādīt pilsoniskās sabiedrības sektora ekspertīzi līdzdalības jautājumos stratēģiski nozīmīgiem partneriem un stiprinājis attiecības turpmākai sadarbībai, piemēram, izveidota veiksmīga sadarbība ar Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas projektā iesāktos virzienus ļaus sistemātiski attīstīt arī turpmāk. Projekts savā veidā sekmējis arī tālāko izglītojošo darbu valsts iestāžu vidū, proti, Valsts kanceleja izmantojusi projektā izstrādātos ieteikumus, lai izstrādātu vadlīnijas par sabiedrības iesaisti valsts pārvaldes darbiniekiem un ierēdņiem, kā arī uzlabojusi Tiesību aktu izstrādes projektu. Kultūras ministrija ir sākusi mērķtiecīgi izmantot deliberatīvās iedzīvotāju iesaistes metodes savu politikas plānošanas dokumentu izstrādei.
Noslēgumā PROVIDUS atzīst, ka ļoti nozīmīga bijusi iespēja projektu īstenot vairāk nekā divus gadus, jo, ja svarīga ir stratēģiskas ietekmes panākšana, nevis vienkārši aktivitāšu īstenošana, ļoti nozīmīga ir elastība, piemēram, iespēja pārplānot aktivitātes, ja neiestājas situācija A, mainās apstākļi B vai jāīsteno plāns C, pielāgojoties jauniem apstākļiem vai notikumu loģikai. AIF piedāvātais projekta ilgums to ļāva izdarīt ļoti veiksmīgi.
