Cietsirdība pret dzīvniekiem - aktuālie tiesiskie jautājumi
Aprīļa beigās nodibinājums “dzivniekupolicija.lv” sadarbībā ar Latvijas Juristu biedrību un Tiesībsarga biroju ikgadējo Juristu Dienu ietvaros aicināja nozares ekspertus un interesentus uz diskusiju “Cietsirdība pret dzīvniekiem – tiesiskais regulējums, nodarījuma sastāvs, sodi, to piemērošana”. Diskusijā tika aptverti būtiskākie cietsirdības pret dzīvniekiem aspekti, iekļaujot gan teorētiskos, gan tiesiskos, gan praktiskos jautājumus diskusijas I daļā:
1) cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvnieku kvalifikācijas problēmas – kad tā uzskatāma par administratīvo pārkāpumu, kad par noziedzīgu nodarījumu; 2) trīs praktiskie piemēri ar normu piemērošanas problēmu apskatu; 3) likumdošanas iniciatīvas – šobrīd Saeimas dienaskārtībā esošie: likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (reģ.Nr.507/Lp13) un pilsoniskā iniciatīva “Bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem” (reģ.Nr.558/Lm13).
Diskusijas II daļā iezīmētais jautājumu loks:
- Tiesiskā regulējuma par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku atbilstība nodarījuma smagumam un sabiedriski bīstamajām sekām;
- Iestāžu kompetences sadalījums, procesuālā rīcība, sadarbība lietās par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku;
- Priekšlikumi grozījumiem tiesību aktos par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.
Uz diskusiju tika aicināti dažādu nozaru pārstāvji, jo mērķis bija apzināt pēc iespējas daudzpusīgāku skatījumu uz šo sabiedrībai tik jutīgo tēmu, ko ar ievadvārdiem atklāja Tiesībsargs Juris Jansons un Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, atzīstot tēmas svarīgumu un nepieciešamību īstenot to tiesisko aizsardzību, kas dzīvniekiem jau šobrīd ir, vienlaikus domājot par tālākajiem soļiem dzīvnieku tiesiskās aizsardzības uzlabošanā.
Dalībnieku vidū bija gan akadēmiskās vides (LU; RSU; Juridiskā koledža), gan valsts pārvaldes iestāžu (LR IeM Nodrošinājuma valsts aģentūra; Pārtikas un veterinārais dienests; LR Ģenerālprokuratūra; Tieslietu ministrija), gan mediju pārstāvji, gan likumdošanas iniciatīvu autores: 13.Saeimas deputāte, viena no likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” iesniedzējām Dace Rukšāne-Ščipčinska un pilsoniskās iniciatīvas “Bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem” autore Zane Zvirbule.
Rezultātā apkopotas pamattēzes, kas arī turpmāk būs "dzivniekupolicija.lv" turpmākā darba lauks priekšlikumu sagatavošanai atbildīgajām nozares ministrijām un LR Saeimai:
- nepieciešamība pēc obligāta papildsoda – aizliegums turēt dzīvnieku – tiešas un nepārprotamas noteikšanas Krimināllikumā 230.panta sankcijā;
- dzīvnieka kā lietas statusa pārskatīšana Civillikumā, sekojot citu valstu praksei dzīvniekus izdalīt no lietu statusa kā justspējīgas būtnes;
- vajadzība konkretizēt “cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvnieku” definīciju, pazīmes, kas ļautu pamatoti kvalificēt darbību/bezdarbību kā administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu;
- būtu definējama arī “dzīvnieka spīdzināšana”;
- dzīvnieka izņemšanas un dzīvnieka konfiskācijas administratīvo pārkāpumu procesā un kriminālprocesā piemērošanas problēmu risināšana;
- nepieciešami grozījumi MK noteikumos par administratīvo pārkāpumu lietās un krimināllietās izņemto dzīvnieku glabāšanu;
- cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem novērtēt atbilstoši sabiedriskās drošības apdraudējumam (priekšlikums iekļaut to prioritāro lietu sarakstā, izpētot piemērošanas praksi, izstrādājot vadlīnijas prokuroriem vienveidīgai, efektīvai rīcībai KL 230.panta piemērošanā);
- pārskatīt kompetences sadalījumu, izmeklēšanas darbības par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku uzticot policijai, nevis PVD;
- panākt soda neizbēgamību – būtiska ir sodu stingrība, sodu piemērošana un sodu izpilde.
Ieskats diskusijā šeit.
