"Delna" diskusijā identificē vairākus darbus, lai uzlabotu Latvijas rādītāju Korupcijas uztveres indeksā

Lai izprastu Latvijas rādītāja stagnācijas iemeslus Korupcijas uztveres indeksā (KUI) un meklētu iespējamos risinājumus korupcijas mazināšanai, 2021. gada 18. februārī “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) organizēja diskusiju ar tieslietu un korupcijas ekspertiem, praktiķiem, kuru ikdienas pienākumos ietilpst korupcijas apkarošana un korupcijas pārkāpumu izmeklēšana, kriminālvajāšana un notiesāšana, kā arī Latvijas uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem; viņi tika aicināti sniegt ieskatu problēmā un norādīt uz konkrētiem risinājumiem.

Transparency International Korupcijas uztveres indeksa Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot  57 punktus (no 100), un Latvija ieņem 42. vietu kopā ar Kipru un Kostariku. Lai arī pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas (EDSO) valstīm. Turklāt KUI rādītājs tuvu 50 punktiem signalizē par to, ka valstī ir vāja pretkorupcijas sistēma un pastāv korumpēta vide. Delnas KUI Latvijas rezultātu analīze parādīja, ka ir trīs jomas, kurās Latvijai būtu jāpastiprina centieni panākt parējās Baltijas un ES valstis: Latvijas spēja notiesāt augsta līmeņa amatpersonas ar korupciju saistītās lietās, godprātība uzņēmējdarbībā un politiskā integritāte.

Diskusijā piedalījās:

• tieslietu ministrs Jānis Bordāns,
• Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs,
• Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Māris Leja,
• Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls,
• Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors, Latvijas Prokuroru biedrības prezidents Jānis Ilsteris,
• Iekšējās drošības birojs Stratēģiskās plānošanas nodaļas vecākā inspektore Dace Valgere,
• Ārvalstu investoru padomes Latvijā Investīciju aizsardzības un tiesu efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis,
• Korporatīvās sociālās atbildības platformas valdes priekšsēdētaja Agnese Alksne,
• Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Stratēģijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina un
• Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Inese Kušķe.

Diskusiju vadīja starptautiskā konsultante labas pārvaldības, vēlēšanu un interešu pārstāvniecības jomā Lolita Čigāne.

Eksperti diskutēja par Latvijas nākamajiem soļiem ceļā uz labākiem Korupcijas uztveres indeksa rezultātiem – kādus politiskos lēmumus pieņemt un, ko darīt, lai uzlabotu Latvijas situāciju. Kopumā, lai arī Latvijas 2020. gada KUI indekss nav iepriecinošs, tas norāda uz virzieniem, kādos valdībai ir jāpastiprina centieni korupcijas apkarošanā, lai mazinātu plaisu starp Latviju un citām Baltijas un ES valstīm. Balstoties uz diskusijas galveno runātāju viedokļiem, Delna izdala vairākus risinājumus katrā no diskusijas tematiem:

Latvijas spēja notiesāt augsta līmeņa amatpersonas ar korupciju saistītās lietās

• Lai notiesāšana darbotos efektīvi, ir nepieciešams uzlabot sadarbības mehānismu starp izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem. Sadarbībai jāparedz pēc iespējas ātrāka prokuratūras iesaiste izmeklēšanas stadijā, neizslēdzot arī gadījumus, kad prokurors iesaistās izmeklēšanas procesā vēl pirms kriminālprocesa uzsākšanas, lai saprastu kādas procesuālās darbības ir veicamas un, kādi lietiskie pierādījumi ir jāsavāc, lai novestu lietu līdz notiesājošam spriedumam. Sadarbības ietvaros jāīsteno kopīgas apmācības izmeklētājiem un prokuroriem.
• Jāīsteno prokuratūras specializācija ekonomiskajos, finanšu un korupcijas noziegumos un prokuroru izglītošanas darbs atbilstoši specializācijai. Šajā jomā jau veikti uzlabojumi – 2021. gada janvārī prokuratūrā tika izveidota jauna struktūrvienība – Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra, kas turpmāk uzraudzīs un sauks pie atbildības Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Iekšējās drošības biroja un Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes izmeklētās lietas, tajā skaitā ar politisko organizāciju (partiju) finansēšanu saistītos pārkāpumus.
• Augstākajai tiesai aktīvi jāskaidro, kādi ir iemesli ieilgušajiem kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas augstas valsts amatpersonas, un jāpiedāvā risinājums amatpersonu ilgajai tiesāšanai.
• E-lietas ieviešana, lai samazinātu izmeklēšanas un tiesvedības procesu norises ilgumu, risinātu ar dokumentu uzturēšana un apriti papīra formā saistītās problēmas.
• Tiesnešu apmācības un vienotas tiesu prakses veidošana, lai nodrošinātu situācijas, ka līdzīgās lietās tiesa lemj līdzīgi.

Godprātība uzņēmējdarbībā

• Jāveicina Latvijas uzņēmumu darbība atbilstoši korporatīvās atbildības kodeksam, kas nodrošina uzņēmuma efektīvu pārvaldību, darbības caurskatāmību, piemēram, atklāj uzņēmuma stratēģiju, iekšējo kultūru un ētiku, arī niansētākus jautājumus, t. sk. padomes ievēlēšanu un sastāvu, lobēšanas aktivitātes.
• Jāmudina uzņēmējus būt aktīviem centienos novērst un atklāt korupciju, ieviest un īstenot uzņēmumos pretkorupcijas politiku, t. sk. ētikas kodeksus, iekšējās trauksmes celšanas sistēmas.
• Iepirkumu uzraudzības birojam iepirkumu vadlīnijās jāiestrādā pretkorupcijas un uzņēmumu reputācijas vērtēšanas kritēriji.

Politiskā godprātība

• Pieņemt visaptverošu lobēšanas regulējumu, kurā būtu iespējama dažādu sabiedrības grupu taisnīga interešu pārstāvība publisko lēmumu pieņemšanā, īpaši attiecībās ar likumdevēja pārstāvjiem.
• Stiprināt pasākumus interešu konflikta novēršanai, atklājot valsts augstāko amatpersonu radinieku deklarētās privātās intereses.
• Veicināt sabiedrības iesaisti politiskajās partijās, Latvijā tikai 1,1% iedzīvotāju pieder kādai no politiskajam partijām. Šis rādītājs ir ļoti zems, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kur tas svārstās 4% robežās.
• Jānovērš ciešā saite starp politisko un privāto sektoru – ministru ciešā saite ar uzņēmējiem, kas pilda viņu konsultantu (ārštata padomnieku) pienākumus, bieži vien piedalās politisko lēmumu pieņemšanā, kas skar viņu nozari.
• Jāīsteno valsts amatpersonu apmācību programma (2021–2027) par ētikas un korupcijas jautājumiem.

Ieteikumu sagatavošanā ir ņemti vērā arī 2021. gada sākumā publicētie Valsts kontroles un OECD revīzijas ziņojuma izpētes rezultātā tapušie ieteikumi prokuratūras darbības uzlabošanai, kas apkopoti ziņojumā “Performance of the Prosecution Services in Latvia: A Comparative Study” (“Prokuratūras darbība Latvijā: salīdzinoša izpēte”).

Delnas organizētajā diskusijā izteiktie ieteikumi ir būtiski, lai sekmētu tiesiskumu un no korupcijas brīvu vidi Latvijā, kā arī veicinātu uzņēmēju paļāvību tiesu sistēmai. To turpmāka ieviešana ir būtiska korupcijas apkarošanā un tā pietuvinātu Latvijas rezultātu Korupcijas uztveres indeksā tuvāk ES vidējam rādītājam.