Dzīvnieku aizsardzības jautājumu risināšana prasa kompleksu pieeju
Rakstu sērija "Pārmaiņas izaugsmei" ir stāsti par Aktīvo iedzīvotāju fonda stratēģisko projektu radītajām pārmaiņām demokrātijas kultūras un cilvēktiesību jomā Latvijā.
***
Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF) atbalstītajā stratēģiskajā projektā biedrība "Dzīvnieku pansija Ulubele" (Ulubele) būtiski uzlaboja savu brīvprātīgā darba sistēmu, kā arī veicināja plašākas sabiedrības izpratni par dzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumiem un iesaisti to risināšanā. Organizācijas ilggadējā pieredze apkopota brīvprātīgā darba vadlīnijās, kas izmantojamas arī citās dzīvnieku aizsardzības jomas organizācijās.
Latvijā šobrīd darbojas 27 reģistrētas dzīvnieku patversmes, kurās uzturas bezatbildīgi pamesti un nevajadzīgi dzīvnieki. Tik mazai valstij tas ir ļoti liels skaits, un vienlaikus tas ir arī ļoti svarīgs signāls, kas liecina par sabiedrības zemo izpratni par dzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumiem, kuras mainīšanā un veidošanā vēl jāiegulda milzīgs darbs.
Ulubele ir pajumte vairāk nekā 500 mazajiem brāļiem un māsām, un kopš pašiem pirmsākumiem šajā patversmē tiek ievērots NO KILL princips, proti, dzīvnieks netiek “iemidzināts” tikai tāpēc, ka viņu neviens neņem, viņš ir slims vai gados vecs. Ulubeles stratēģija dzīvnieku aizsardzības jautājumu risināšanai paredz kompleksu pieeju, kas galvenokārt vērsta uz cēloņu mazināšanu – proti, biedrība vienlaikus aktīvi strādā vairākos līmeņos: aktīvi līdzdarbojas, lai izglītotu sabiedrību, pilnveidotu normatīvo bāzi, kā arī aicinātu cilvēkus nepalikt vienaldzīgiem un iesaistīties dzīvnieku aizsardzībā, tā soli pa solim tuvojoties organizācijas vīzijai - Latvijai, kurā nav nepieciešamas patversmes.
2021. gadā biedrība saņēma AIF finansējumu stratēģiskā projekta “Empātija, izpratne un kvalifikācija – brīvprātīgā darba pamatnostādnes” īstenošanai, kurā tā turpināja stratēģisku darbu visos šajos virzienos, īpašu uzsvaru liekot uz brīvprātīgā darba sistēmas stiprināšanu, kā arī sabiedrības izglītošanu un iesaisti. Kādas stratēģijas un pieejas organizācijā izmantoja šo mērķu sasniegšanai un ko izdevies mainīt?
Paplašināta regulāro brīvprātīgo kustība un par dzīvnieku labturību izglītoti bērni
Viens no organizācijas izaicinājumiem ir plašā brīvprātīgo loka – vairāk nekā 10000 cilvēku – efektīva vadīšana, noturēšana, motivēšana un iesaistīšana. Īpaši izaicinošs darbs ar brīvprātīgajiem bijis pandēmijas laikā, turklāt pēc tās cilvēku ieradumi dramatiski mainījušies. Ja pirms pandēmijas brīvdienās patversmē nebijis kur nolikt mašīnu, tad pēc tās brīvprātīgo skaits ļoti sarucis. Tāpat organizācija atzīst, ka nereti ļoti sarežģīti ir noturēt brīvprātīgo sākotnējo entuziasmu un panākt, ka brīvprātīgais turpina darbu ilgtermiņā.
Apzinoties regulāra un ilgtermiņa brīvprātīgā darba nozīmi organizācijas ikdienā, organizācija nolēma uzsākt padziļinātu brīvprātīgo apmācību un specializēšanu - papildu brīvprātīgo pamata apmācības programmai, kas tiek īstenota jau kopš 2015. gada, projekta ietvaros tika uzsākta padziļināta otrā līmeņa apmācība, pēc kuras brīvprātīgie ir specializējušies noteiktā jomā, kas nozīmē, ka organizācija viņiem var uzticēt specifiskākus darba uzdevumus.
Ar AIF atbalstu brīvprātīgo kustību Ulubelē esam pacēluši jaunā līmenī – mums ir specializētas pastāvīgo brīvprātīgo komandas, kas socializē dzīvniekus, palīdz voljēru un būdu atjaunošanā, teritorijas uzturēšanā un patversmes labiekārtošanā vai ir atbildīgas par komunikācijas jomu un publiskajiem pasākumiem. Šīs pieejas galvenā pievienotā vērtība ir iespēja darīt to, kas tev vislabāk sanāk, jo visi nav “cilvēki orķestri”. Turklāt, ja cilvēks zina, kā palīdzēt, viņš jūtas daudz piederīgāks – tā, analizējot jaunās pieejas rezultātus, atzīst organizācijas pārstāvji.
Brīvprātīgo specializēšana palīdzējusi cilvēkus ne tikai noturēt ilgtermiņā, bet šie cilvēki ar savu piemēru kā vēstnieki piesaista arī jaunus brīvprātīgos. Pastāvīgo brīvprātīgo skaits projekta laikā palielināts līdz 217 palīgiem, kas ir ļoti nozīmīgs atbalsts patversmes ikdienas darbā. Organizācija ir ļoti gandarīta, ka tās darbu atzinīgi novērtējis ir arī novads, piešķirot atzinību nominācijā “Stopiņu gada uzņēmējs 2020” par brīvprātīgā darba veicināšanu.
Sekojot līdzi mūsdienu brīvprātīgo tendencēm, projekta laikā organizācija izveidojusi sadarbību ar IT sistēmu Bookla, lai atvieglotu un automatizētu jaunu brīvprātīgo pieteikšanās procesu. Projekta laikā Bookla lietotnē brīvprātīgo palīgu instruktāžai pieteikušies 117 jauni brīvprātīgie palīgi, kas liecina par to, ka mūsdienu cilvēki pozitīvi reaģē uz iespēju brīvprātīgajam darbam vai mācībām pieteikties elektroniskā lietotnē, kur tas izdarāms ātri un vienkārši.
Ulubeles mērķu sasniegšanai – līdzatbildīgas sabiedrības veidošanai, kurā ļoti liela nozīme ir brīvprātīgajam darbam - organizācija mērķtiecīgi iegulda laiku darbā ar bērniem, tādēļ projektā tika īstenotas “Cilvēcības stundiņas” jeb īpaša programma, kuras laikā bērni pārrunā atbildību pret dzīvniekiem, iepazīstas ar patversmes teritoriju un ikdienas darbu. Tieši AIF projekts deva grūdienu šai programmai proaktīvi uzrunāt skolas, tā piesaistot daudz lielāku bērnu skaitu. Skolu atsaucība dalībai programmā bijusi ļoti liela – projekta laikā 45 “Cilvēcības stundiņās” piedalījās vairāk nekā 1300 bērnu.
Mēs aicinām bērnus uz patversmi, nevis dodamies uz skolām, jo viesošanās patversmē uz bērniem atstāj ļoti lielu ietekmi – personiska iepazīšanās ar patversmes iemītniekiem, viņu dzīvesstāstiem un dzīves apstākļiem bērnus iespaido un motivē tik ļoti, ka viņi lūdz savus vecākus kļūt par brīvprātīgajiem, dāvanas lūdz nedāvināt sev, bet dzīvniekiem, kā arī patversmē svin savas dzimšanas dienas un vēlāk atgriežas Ulubelē kā brīvprātīgie, tā pašos pamatos pamazām veidojot pilsoniski aktīvu paaudzi un sabiedrības kopējo attieksmi pret dzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumiem – tā par aktivitātes ilgtermiņa ietekmi stāsta organizācijas pārstāvji.
Īstenoti plaši publiski pasākumi jaunu brīvprātīgo piesaistīšanai un stiprināta sociālo tīklu jauda
Projekta laikā organizācija uzsāka jaunu tradīciju - Atvērto durvju dienas, kas palīdzēja piesaistīt daudz jaunu palīgu un atbalstītāju. Mērķtiecīgi veidotais pasākuma nosaukums pamudinājis iesaistīties arī tos cilvēkus, kuri patversmē nekad nebija bijuši.
Pēc šī pasākuma dalībniekos bija ne tikai aizkustinājums par Ulubeles iemītnieku likteni, bet arī cieša apņemšanās palīdzēt, kas nereti ir pirmais solis, lai cilvēks brīvprātīgi veltītu savu laiku, enerģiju un citus resursus – pasākuma rezultātus vērtē organizācijas pārstāvji.
Organizācija atzīst, ka jaunu palīgu piesaistei ļoti svarīgi ir attiecības ne tikai izveidot, bet arī uzturēt. Ikviens cilvēks, kas bijis kādā no Ulubeles pasākumiem vai citādi tai palīdzējis, kļūst par organizācijas draugu un regulāri saņem aicinājumu piedalīties citās aktivitātēs. Viens no pasākumiem, kas pulcina organizācijas atbalstītājus, ir Ziemassvētku Pateicības brokastis Ulubelē, kā arī visi organizācijas draugi regulāri tiekas Lielajā talkā un Ulubeles gadskārtas atzīmēšanas pasākumā Līču patversmē.
Domājot par arvien jauniem veidiem iedzīvotāju iesaistei pilsoniskajās aktivitātēs un apzinoties sociālo tīklu spēku šī mērķa sasniegšanā (biedrības sociālajiem tīkliem ir vairāk nekā 35000 sekotāju), projektā pārskatīta un būtiski uzlabota sociālo tīklu komunikācija. Ņemot vērā milzīgo informācijas apjomu, organizācija uzsāka informāciju sociālajos tīklos publicēt strukturētākā veidā, piemēram, noteiktā formātā un laikā svētdienās informējot par cilvēkiem, kas adoptējuši dzīvniekus, ievietojot apkopojumu par saņemtajiem ziedojumiem vai publicējot vēstules no mājām. Tā radusies pieeja neradīt mākslīgu saturu, bet runāt par organizācijā esošo – gan par laimīgajiem, gan nelaimīgajiem brīžiem, komunikācijā iekļaujot arī izglītojošus vēstījumus, piemēram, padomus par savvaļas dzīvnieku glābšanu vai atbildīgu rīcību dzīvnieku mazuļu laikā. Tāpat attīstīts YouTube un izveidots Tiktok konts, kuriem saturu nodrošina gan Ulubele, gan brīvprātīgie.
Tāds šķietami neliels solis kā ikdienas komunikācijas sakārtošanu ir rezultējies tajā, ka pēc ierakstiem vērojama lielāka cilvēku interese, piemēram, apsverot adopcijas iespēju vai iesaistoties kā brīvprātīgajam specifiskās jomās – par panākto komunikācijas jomā gandarīti ir organizācijas pārstāvji.
Izstrādātas Latvijā pirmās brīvprātīgā darba vadlīnijas dzīvnieku aizsardzības jomas organizācijām
Apkopojot organizācijas plašo pieredzi darbā ar brīvprātīgajiem, kā arī analizējot teorētisko informāciju, starptautiskus pētījumus un ārvalstu pieredzi, organizācija projekta laikā izstrādāja vadlīnijas jeb rokasgrāmatu brīvprātīgā darba organizēšanai, uzskaitei un motivēšanai dzīvnieku aizsardzības jomā. Īpaša vērība tajā pievērsta brīvprātīgā darba organizēšanai, cilvēku motivēšanai, dzīvnieku un brīvprātīgo drošības pasākumiem, kā arī rīcībai ārkārtas situācijās.
Ļoti svarīgi bija brīvprātīgā darba struktūru sistemātiski “salikt uz papīra”, jo tas atvieglo darbu ar jaunajiem brīvprātīgajiem un palīdz abām pusēm – gan brīvprātīgajam, gan atbalsta personām - saprast, kas tieši ir jādara - tā vadlīniju nepieciešamību un pievienoto vērtību komentē projekta īstenotāji.
Organizācija stāsta, ka šis ir pirmais šāda veida dokuments Latvijā, kas laika gaitā tiks papildināts un noteikti noderēs arī citām dzīvnieku aizsardzības jomas organizācijām, kas strādā vai plāno strādāt ar brīvprātīgiem vai vēlas pilnveidot savu brīvprātīgā darba sistēmu
Spēcināta sadarbība ar pašvaldībām sabiedrības izglītošanas jomā
Lai veicinātu plašākas sabiedrības izglītošanu par dzīvnieku labturības jautājumiem un uzmanības pievēršanu šim jautājumam, projektā tika īstenota virtuāla aptauja/sacensība starp Latvijas novadiem, kurā vairāk nekā 800 iedzīvotāju atbildēja uz 33 jautājumiem par dzīvnieku labturības un aizsardzības jautājumiem. Vienlaikus tika izveidots informatīvs materiāls “Suņu un kaķu labturības ABC”, kas tika nosūtīts Latvijas pašvaldībām ar lūgumu izvietot tos savos komunikācijas tīklos, kā arī nodot vietējiem sociālajiem dienestiem, pašvaldības policijai, bibliotēkām, pašvaldības informācijas centriem. Šī virtuālā aptauja ne tikai plaši aktualizēja dzīvnieku labturības jautājumus, bet, kas ir vienlīdz nozīmīgi, palīdzēja organizācijai stiprināt sadarbību ar pašvaldībām informācijas izplatīšanas jomā.
Iepriekš mērķtiecīgas sadarbības ar pašvaldībām sabiedrības izglītošanas jomā nebija, taču tieši šī projekta aktivitāte bija “pirmreizējs impulss” tādas izveidošanai. Tagad pašvaldības zvana mums un lūdz papildu materiālus, kas mums ļauj izprast problēmas, neskaidrības un daudz plašāk izplatīt izglītojošus materiālus par sabiedrībā ļoti aktuālu jautājumu – mājas mīluļu labturību.
Sperti nozīmīgi soļi dzīvnieku aizsardzības tiesiskās bāzes sakārtošanā
Biedrība dzīvnieku aizsardzības un labturības tiesiskā regulējuma izveidē valstī bijusi klāt gandrīz no pašiem pirmsākumiem, tāpēc redz sistēmisku tiesiskā regulējuma ainu un tajā nepieciešamos uzlabojumus. Komentējot nozīmīgākās projekta laikā panāktās izmaiņas, organizācija uzsver, ka lielā mērā, pateicoties projekta atbalstam, noticis vēsturisks fakts dzīvnieku aizsardzības tiesiskajos aspektos – proti, situācijā, kad bezsaimnieka kaķim uz ielas tīši tika uzrīdīts suns, Ulubele, kas bezsaimnieka kaķīti glāba un ārstēja un apmaksāja visus izdevumus, pirmo reizi tiesu praksē Latvijā atzīta par cietušo un vainīgajam piespriests segt patversmes izdevumus par kaķa glābšanu. Vardarbības gadījumā pret bezsaimnieka dzīvniekiem nereti nav ne vainīgo, ne aizstāvju, tāpēc šādiem precedentiem tiesu praksē ir ļoti liela nozīme. Tāpat izdevies panākt izmaiņas vairākos likumos un Ministru kabineta noteikumos, kas regulē dzīvnieku aizsardzības jomu, piemēram, aktualizējot jautājumu par minimālo vecumu, no kura var iegādāties mājdzīvniekus.
Noslēgumā projekta īstenotāji atzīst, ka, pateicoties AIF ilgtermiņa finansējumam, divu gadu laikā organizācijā izdevies sakārtot sistēmiskas lietas, ko nevar efektīvi izdarīt ar fragmentāru dažādu finanšu avotu finansējumu un piebilst, ka organizācija ir stiprināta gan iekšēji, gan ārēji, lai tā būtu vēl spēcīgāka brīvprātīgā darba un komunikāciju platforma vēl daudziem Latvijas dzīvnieku mīļotājiem un aizstāvjiem un pilsoniski aktīvākai sabiedrībai kopumā.
.
