Izglītības attīstības centra tālākizglītības programmas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai
Noslēgumam tuvojas projekts “Izglītības attīstības centra (IAC) līdzdalība Latvijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
Projekta aktivitātes vērstas uz IAC kapacitātes paaugstināšanu, popularizējot IAC tālākizglītības programmas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai. Projekts deva iespēju pārskatīt organizācijas līdzšinējo darbību un sagatavot pilnveidotu tālākizglītības kursu piedāvājumu, kas atbilst IAC stratēģiskajiem mērķiem un veicina demokrātijas kultūru un vērtības.
Projektu uzsākot, tika izvērtētas IAC esošās profesionālās pilnveides programmas izglītības speciālistiem, jauniešiem, valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, NVO pārstāvjiem, vietējo kopienu aktīviem iedzīvotājiem un trešo valstu valsts piederīgajiem pilsoniskās izglītības, sabiedrības integrācijas un starpkultūru izglītības, medijpratības un kritiskās domāšanas, globālās izglītības tematikā. Programmu izvērtēšana notika divos līmeņos: izzinot esošo un potenciālo IAC sadarbības partneru tālākizglītības vajadzības un pārskatot IAC līdzšinējo izveidoto programmu atbilstību aktuālajām tendencēm un pieprasījumam.
Tika noskaidrots nozares ekspertu viedoklis par IAC tālākizglītības pasākumu piedāvājumu, par programmu saturu un to organizatorisko īstenošanu. Valsts iestāžu, pašvaldību un NVO tālākizglītības pasākumu īstenošanas eksperti kā prioritāro un paplašināmo tematiku norādīja kritisko domāšanu, medijpratību, vērtībizglītību un starpkultūru izglītību. Līdzās saturiskajiem ieteikumiem kursu īstenošanā tika rosināts ievērot teorijas un prakses līdzsvaru, paredzot laiku grupas iekšējai sadarbībai un pieredzes apmaiņai un profesionālai iekšējās saskarsmes vadībai. Tika ieteikts turpināt līdzšinējo IAC praksi semināru, kursu organizēšanā un dalībniekiem sniegt praktiskus atbalsta instrumentus, dot iespēju tos pielietot darbībā un reflektēt par pieredzi.
Vienlaikus notika arī analītisks darbs, ko veica IAC eksperti pārskatot esošās programmas atbilstoši potenciālo klientu gaidām un IAC stratēģisko mērķu prioritātēm. Programmu saturiskā vērtēšana tika balstīta jaunākajās atbilstošo zinātnes nozaru teorētiskajās atziņās. Rezultātā tika izkristalizēti gan pilnveidojamo programmu saturiskie bloki, gan arī IAC darbinieku turpmākās profesionālās pilnveides vajadzības darbam ar tālākizglītības piedāvājuma atjaunināšanu.
Programmu pilnveidē un saturisko akcentu maiņā noderīga bija informācija tēmās par digitālo pratību un saziņu, komunikāciju digitālajā vidē, piemērotu risinājumu izvēli, perspektīvu maiņu, ideju ģenerēšanu un radošo domāšanu, kas tika aktualizēta trīs semināros: “Kodolīgs un motivējošs vēstījums”, “Dizaina domāšanas izmantošana profesionālās pilnveides programmu veidošanā un darbā ar klientiem” un “Darbs ar datiem un to vizualizācija”.
Projekta aktivitāšu rezultātā, balstoties uz IAC potenciālo klientu tālākizglītības vajadzībām un IAC stratēģiskajiem mērķiem, tika aktualizētas sešas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas profesionālās pilnveides programmas – pilsoniskā izglītība, globālā izglītība, starpkultūru izglītība, kritiskā domāšana, medijpratība, valsts valoda un integrācija. Programmu mērķauditorija ir jaunieši, jaunatnes darba organizatori, pedagogi, NVO darbinieki, valsts un pašvaldību iestāžu speciālisti un trešo valstu valsts piederīgie. Ar programmām tika iepazīstināti potenciālie IAC klienti tālākizglītības semināros, darba grupās un izmantojot e-saziņu. Programmu piedāvājums plašākam interesentu lokam pieejams IAC mājaslapā www.iac.edu.lv/programmas.
Visas programmas veidotas, ievērojot savstarpēji kombinējamu moduļu principu, kas ļauj pasūtītajam izvēlēties piemērotāko saturu. Elastīgs moduļu princips ir klientiem draudzīgāks un palīdz sniegt precīzāk mērķētu atbalstu profesionālās kapacitātes stiprināšanai. Visu kursu īstenošanas metodiskajā pieejā ievērots teorētisko un praktisko nodarbību līdzsvars, paredzot aktīvu dalībnieku iesaisti, dalīšanos pieredzē un profesionālu viedokļu apmaiņu. Piedāvātas nodarbības gan klātienē, gan tiešsaistē, pēc katra moduļa apguves dalībnieki saņem nodarbībās izmantotās prezentācijas, informācijas lapas u.c. mācību materiālus. Būtiska vieta plānota dalībnieku pieredzei un refleksijai par apgūto: dalībniekiem veic tematikai atbilstošus patstāvīgos darbus, saņem atgriezenisko saiti no programmas dalībniekiem un vadītājiem, izvērtē apgūto un plāno tālākās pielietošanas iespējas.
Turpinājumā ieskats aktualizētajās programmās.
PILSONISKĀ IZGLĪTĪBA
Programmas mērķis – veicināt pilsonisko zināšanu, prasmju un attieksmju veidošanos jauniešos
Adresāti – pedagogi, jaunatnes darba koordinatori NVO un pašvaldībās, jaunieši
Saturs
1.modulis. Demokrātija un vērtības
Pilsoniskā izglītība jaunajā izglītības saturā. Demokrātijas jēdziens un demokrātijas vērtības. Brīvības robežas demokrātijā. Mediji demokrātiskā valstī.
2. modulis. Patriotisms
Piederības izjūta savai zemei, valodai, valstij. Lokālā patriotisma izpausmju daudzveidība. Patriotisms globālajā pasaulē. Resursi un idejas valsts svētkiem (audzinātāja stundām, pasākumiem).
3.modulis. Valsts
Kā darbojas pašvaldība un valsts, un kādi ir labas pārvaldības principi? Varas un atbildības saikne. Idejas un paņēmieni jauniešu intereses veicināšanai par aktuālām norisēm vietējā un nacionālā mērogā.
4.modulis. Līdzdalība
Pilsoniskās līdzdalības formas. Pilsonisko aktivitāti kavējošie un veicinošie faktori. Idejas un paņēmieni jauniešu pilsoniskās aktivitātes veicināšanai. Gadījumu studijas un labās prakses piemēri.
5.modulis. Kopiena
Kopienas identitāte, kopienas vajadzību un vērtību kartēšana. Dzīves kvalitāte kopienā. Sadarbība un sociālā atbildība kopienā. Kopienu līdzdalība lēmumu pieņemšanā un attīstības plānošanā. Kopienu iniciatīvas – izaicinājumi un labā prakse.
6.modulis. Darbības projekti
Projekts kā mācību metode. Skolēnu darbības projektu vieta un loma izglītības saturā. Mācību kursa “Projekta darbs-sabiedriski derīgais darbs” īstenošana. Darbības projekta “Pilsonis” metodika. Resursi un labās prakses piemēri.
STARPKULTŪRU IZGLĪTĪBA
Programmas mērķis – paaugstināt profesionālo kompetenci starpkultūru izglītībā, iecietības un valstiskās piederības stiprināšanā.
Adresāti – pedagogi, pašvaldību speciālisti, jaunatnes darba organizatori.
Saturs
1.modulis. Starpkultūru izglītības aktualitāte
Starpkultūru izglītības jēdziens un aktualitāte. Starpkultūru izglītības teorētiskie aspekti. Starpkultūru izglītības vieta pilnveidotajā mācību saturā. Dažādības izaicinājumi un iespējas.
2.modulis. Daudzveidība sabiedrībā
Globālo notikumu ietekme. Migrācijas procesi Latvijā: tendences un izaicinājumi. Daudzveidība Latvijas sabiedrībā: skaitļi un fakti. Dažādības dimensijas un to raksturojums.
3.modulis. Starpkultūru komunikācija
Kultūras jēdziens. Starpkultūru saskarsmes prasmes. Starpkultūru komunikācijas principi. Stereotipu un aizspriedumu atpazīšana publiskajā telpā.
4.modulis. Identitāte un vērtības
Identitāte un daudzveidība. Tolerance un kultūrkompetence. Vērtībās balstītas pedagoģiskās stratēģijas starpkultūru dialoga sekmēšanai skolā. Cieņas, solidaritātes un līdzcietības nozīme iecietības veicināšanā.
5.modulis. Valstiskā piederība
Nacionālā un valstiskā identitāte. Piederības izjūta un atbildība kopienā. Latvijas sabiedrības vērtības. Pieejas Latvijas valstiskās izjūtas un patriotisma veicināšanai
6.modulis. Daudzveidības vadība
Pedagogu un skolas loma daudzveidības vadībā. Atbalsta sistēma skolā jauniebraucēju uzņemšanai. Jauniebraucēju iekļaušanas tiesiskais regulējums. Resursi un labā prakse darbā ar jauniebraucējiem.
MEDIJPRATĪBA
Programmas mērķis – sniegt atbalstu kritiskās domāšanas prasmju attīstīšanā, mediju informācijas analīzē un mediju satura veidošanā.
Adresāti – valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomu pedagogi, jaunieši.
Saturs
1.modulis. Medijpratības aktualitāte
Medijpratības jēdziens. Jauniešu un Latvijas iedzīvotāju medijpratības ieradumi. Medijpratība jaunajā izglītības saturā situācijas izzināšana, pētījumu analīze.
2.modulis. Mediju raksturojums
Mediju uzdevumi. Mediju vides raksturojums. Sabiedriskie un komerciālie mediji. Mediju kritiskas analīzes pamatjautājumi.
3.modulis. Mediju valoda un ietekme
Žurnālistika un sabiedriskās attiecības. Stereotipi, reklāma medijos. Manipulācija, propaganda medijos. Paņēmieni vizuālās lasītprasmes veicināšanai.
4.modulis. Mediju satura veidošana
Reportāžas pamatprincipi. Viedokļa raksts, Intervijas soļi. Žurnāla pirmā lappuse, avīzes veidošana.
5.modulis. Digitālā identitāte
Sociālo mediju vides raksturojums. Digitālā pēda. Digitālā identitāte. Atbildīga sociālo mediju lietošana.
6.modulis. Mediji un demokrātija
Ieskats mediju vēsturē. Mediji un pilsoniskā sabiedrība. Diskusiju paņēmieni, situāciju analīze, dilemmu risināšana. Informēts, aktīvs un ieinteresēts pilsoniskums.
VALSTS VALODA UN INTEGRĀCIJA
Programmas mērķis – sekmēt valsts valodas apguvi un integrēšanos Latvijas sabiedrībā.
Adresāti – jauniebraucēji Latvijā. Programmas apjoms ir 120 akadēmiskās stundas (h) vienam valodas apguves līmenim (A, B līmeņi) un 20 akadēmiskās stundas integrācijas sekmēšanas kursam.
Saturs
1. Valsts valodas apguve A1, A2, B1 un B2 līmenī (līdz 120 h katrā līmenī): lasītprasme, rakstītprasme, klausīšanās prasme un runātprasme.
2. Integrēšanās Latvijas sabiedrībā un darba vidē (20 h)
Latvijas vēsture, kultūra un vērtības. Valsts pārvalde un tiesiskums. Latviešu valodas loma darbā un ikdienā. Brīvā laika pavadīšanas iespējas. Sabiedrība un sadzīve. Sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi. Uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas
GLOBĀLĀ IZGLĪTĪBA
Programmas mērķis – padziļināt izpratni par pasaules valstu un iedzīvotāju mijiedarbību, veicināt aktīvu un atbildīgu iesaistīšanos lokālās un globālās norisēs.
Adresāti – jaunieši, NVO darbinieki, pedagogi, pašvaldību speciālisti
Saturs
1.modulis. Globālās izglītības saturs
Globālās izglītības aktualitāte un saturs. Globālā izglītība jaunajā kompetencēs balstītajā izglītības saturā. Mācību metodika globālās izglītības izmantošanai starppriekšmetu saiknes veidošanā un caurviju prasmju īstenošanā.
2.modulis. Globalizācija
Globālās attīstības tendences. Globalizācijas ietekme uz indivīdu un kopienu dzīvi. Latvijas iespējas un izaicinājumi globālajā pasaulē. Mediju loma globālajā pasaulē.
3.modulis. Ilgtspējīga attīstība
Ilgtspējas jēdziens. Ilgtspējīgs patēriņš, ikdienas ieradumi un ekoloģiskā pēda. Ilgtspējīga skolas vide un kultūra. Ilgtspējīgas kopienas. Sadarbība ilgtspējīgai attīstībai.
4.modulis. Drošība
Drošība un konflikti mūsdienu pasaulē. Resursu pieejamība un nevienlīdzība. Pārtikas drošība pasaulē. Draudi un rīcība krīzes situācijās. Digitālā identitāte un tās aizsardzība, datu drošība.
5.modulis. Mijiedarbība
Migrācija. Kultūru identitāte un dažādība. Stereotipi un aizspriedumi, starpkultūru kompetence un kultūru dialogs.
6.modulis. Vērtības
Sociālais taisnīgums un nabadzības mazināšana. Izglītības pieejamība. Godīga tirdzniecība. Globālais pilsoniskums un solidaritāte.
KRITISKĀ DOMĀŠANA
Programmas mērķis – sniegt atbalstu kritiskās domāšanas prasmju attīstīšanā un sekmēt efektīvu domāšanas prasmju izmantošanu reālajā dzīvē, dzīvojot multikulturālā un informācijas sabiedrībā.
Adresāti - dažādu izglītības līmeņu pedagogi, jaunieši, bibliotekāri, NVO darbinieki.
Saturs
1. modulis. Kritiskās domāšanas teorētiskie aspekti
Kritiskās domāšanas loma informācijas uztverē, analīzē un novērtēšanā. Kritiskā domāšana un atbildīgu lēmumu pieņemšana
2. modulis. Kritiskās domāšanas metodiskā pieeja
Kritiskās domāšanas metodoloģija mācību procesa plānošanā un īstenošanā. Metodes un metodiskie paņēmieni kritiskās domāšanas sekmēšanai dažādos mācību priekšmetos un audzināšanas darbā.
3. modulis. Darbs ar dažādu veidu tekstiem un informācijas avotiem
Izpratnes loma darbā ar informāciju. Paņēmieni lasītā izpratnes sekmēšanai, analīzei un novērtēšanai. Fakti un viedokļi, viedokļu un faktu atpazīšana. Viltus ziņas.
4. modulis. Māksla uzdot jautājumus un jautāšana kritiskās domāšanas attīstīšanai
Jautājumu nozīme izziņas procesā. Daudzveidīgie jautājumi. Metodes un metodiskie paņēmieni jautāšanas prasmju sekmēšanai.
5. modulis. Diskusija un argumenti
Diskusiju veidi un prasme diskutēt. Efektīva argumenta izveidošanas paņēmieni un nosacījumi. Argumentu saskatīšana tekstā. Manipulēšana, tās paņēmieni.
6. modulis. Lasīšanas un rakstīšanas darbnīcas
Jēgpilnas lasīšanas un rakstīšanas teorētiskie aspekti. Lasīšanas darbnīcas un rakstīšanas darbnīcas norise, metodiskie ieteikumi un iegūto rezultātu vērtēšana.
