Jelgavas novadā stiprināta iedzīvotāju līdzdalība un uzsākta iedzīvotāju padomju veidošana
Rakstu sērija "Pārmaiņas izaugsmei" ir stāsti par Aktīvo iedzīvotāju fonda stratēģisko projektu radītajām pārmaiņām demokrātijas kultūras un cilvēktiesību jomā Latvijā.
***
Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību Jelgavas novadā, Lauku partnerība “Lielupe” ar Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF) atbalstu trīs gadus īstenoja stratēģisko projektu “Kopdare”. Projektā izmēģinātas vairākas jaunas metodes iedzīvotāju aktivizēšanai, piemēram, kopienu līdzdalības spēles pagastos un Demokrātijas festivāls, veicināta iedzīvotāju sadarbība ar pagastu pārvaldēm, kā arī veikti nozīmīgi priekšdarbi iedzīvotāju padomju izveidošanai novadā. Kādi ir galvenie secinājumi un ko izdevies mainīt iedzīvotāju attieksmēs un rīcībās?
Kas liecināja par projekta nepieciešamību?
Jautāti par projekta nepieciešamību, Lauku partnerība “Lielupe” stāsta, ka 2014.-2020. gada periodā ievērojami samazinājās nevaldības organizāciju aktivitāte Jelgavas un Ozolnieku novados, par ko liecināja LEADER programmā iesniegto projektu skaits. Proti, ja iepriekšējā periodā tika īstenotas 99 sabiedriskā labuma projektu idejas, tad šajā periodā tika īstenotas tikai 19 nevalstisko organizāciju iniciatīvas. Tā kā vienlaikus ar LEADER programmas administrēšanu nozīmīgs organizācijas uzdevums ir arī vietējās kopienas aktivizēšana, organizācija nolēma izmantot AIF finansējumu, lai mērķtiecīgi stiprinātu demokrātijas kultūru Jelgavas un Ozolnieku novados.
“Sapratām, ka šajā brīdī akūti bija nepieciešami jauni un inovatīvi risinājumi, kas aicinātu sabiedrību iesaistīties jebkādu lēmumu pieņemšanā un stiprinātu domu, ka katram cilvēkam ar savām spējām un atbildību jāpiedalās novada veidošanā. Tā radās idejas organizēt pagastu iedzīvotāju spēles, mācības par līdzdalību, sarunu festivālu, iedzīvotāju forumu un citas līdzdalību veicinošas aktivitātes” – par projekta idejas rašanos stāsta projekta īstenotāji.
Pētījumā atklāj zemu izpratni par pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas jēdzieniem
Projekta sākuma posmā vairāk nekā 2000 Jelgavas nodava iedzīvotāju piedalījās anketēšanā, kurā iedzīvotāji tika aicināti izteikties par viņu pagastā svarīgām problēmām un izaicinājumiem, kā arī tika noskaidrots iedzīvotāju līdzdalības līmenis un izpratne par demokrātijas kultūru un pilsonisku sabiedrību. Analizējot pētījuma rezultātus, visvairāk pārsteidzis, ka ievērojama daļa aptaujas dalībnieku nezina vai pilnībā neizprot jēdzienu “demokrātijas kultūra”, “pilsoniska sabiedrība” un “līdzdalība lēmumu pieņemšanā” būtību un saturu, kā arī tikai 9 % ir iesaistījušies kādas nevaldības organizācijas darbā.
Pētījuma rezultāti tika nodoti Jelgavas novada pašvaldībai kā atbalsta materiāls attīstības dokumentu plānošanā, tika izmantoti par pamatu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas izstrādei nākamajam periodam, kā arī kalpoja kā nozīmīgs informatīvs pamats turpmākajām projekta aktivitātēm, piemēram, pilsoniskās izglītības apmācību programmas izstrādei.
258 pagastu iedzīvotāji aktīvi piedalās līdzdalības spēlēs un rada idejas pagastu attīstībai
Organizācija stāsta, ka projekts tika īstenots laikā, kad sabiedrība bija nogurusi no COVID ierobežojumiem, tāpēc bija svarīgi meklēt radošākus risinājumus līdzdalības stiprināšanai, kas nebūtu kārtējā iedzīvotāju sapulce domes zālē vai ZOOM. Tā radusies ideja par iedzīvotāju līdzdalības spēlēm – projekta laikā īpaši izstrādātu metodi, kuras laikā interaktīvā spēlē iedzīvotāji apzinās savu lomu novada veidošanā, rada konkrētas idejas pagasta attīstībai, kuras vēlāk tiek iesniegtas pašvaldībai, un viena no tām tiek īstenota dzīvē, piemēram, Svētes pagastā pirmoreiz organizēti Ražas svētki, kas tagad kļuvusi par tradīciju.
Spēles vadīja vietējie aktīvisti, kas bijusi apzināta pieeja vietējo biedrību un līderu spēcināšanai, un tajās piedalījās arī pagastu pārvaldnieki. Projekta īstenotāji stāsta, ka spēlēm bijusi ļoti nozīmīga loma vietējo kopienu un to pārvaldes saliedēšanā, jo tajās nereti pirmo reizi satikušies kaimiņi, bijis iespējams iepazīties un aprunāties ar pagasta pārvaldnieku, kā arī spēļu laikā krituši daudzi mīti par to, kā strādā pārvalde, “kāpēc lietas nenotiek” un kā abas puses var veiksmīgi sadarboties.
”Tas bija eksperiments ar ļoti veiksmīgu rezultātu. Gribējām radīt citādāku satikšanās formātu, nevis kārtējo sapulci vai klasisko iedzīvotāju forumu. Redzējām, ka spēles iedvesmoja kopīgām rīcībām, stiprināja piederību kopienai un ļāva parādīt pašvaldībai, ka sarunu ar iedzīvotājiem var efektīvi veidot arī citā veidā – tā nav vieta, kur izbļauties vai formāli sēdēt rindās, kur bieži jau atmosfēra nerada vēlmi piedalīties” – projekta pieeju raksturo tā īstenotāji.
Šī ideja tiek turpināta arī citos organizācijās projektos, kas ļauj nostiprināt arī AIF projektā radīto rezultātu ilgtspēju un ietekmi, un organizācija ir gandarīta, ka spēļu ideju pārņēmuši arī citi novadi.
Ieviestas jaunas tradīcijas dialoga stiprināšanai starp iedzīvotājiem un politiķiem: debates, kafija ar politiķiem, Demokrātijas festivāls
Projektā tika aizsākti vairāki līdz šim novadā nebijuši pasākumi dialoga stiprināšanai starp iedzīvotājiem, deputātu kandidātiem un politiķiem, proti, tika organizētas deputātu kandidātu debates pirms vēlēšanām, kas līdz šim veiksmīgi tiek īstenotas nacionālā līmenī, taču novadā šāda prakse nekad nav bijusi. Tāpat projekta laikā pirmo reizi iedzīvotāji tika aicināti uz sestdienas kafiju ar Jelgavas novada domes deputātiem, kuras laikā iedzīvotājiem bija iespēja uzklausīt domes deputātu atziņas par līdz šim paveikto un turpmākajām iecerēm.
Vēl kāda jauna tradīcija, kas ar AIF atbalstu ieviesta Jelgavas novadā, ir Demokrātijas festivāls, kura idejas pamatā ir atziņa, ka “viss sākas ar atklātu un cieņpilnu sarunu”. Festivāla mērķis ir rosināt cilvēkus interesēties par sabiedriskajām un politiskajām norisēm, kā arī veicināt demokrātiskas sarunu kultūras veidošanos. Organizācija stāsta, ka šis festivāls ir kas līdzīgs LAMPAS festivālam, bet novadā tas savā ziņā kalpo kā jauna veida novada svētki, kas kopš COVID vairs netiek īstenoti, un norāda, ka šāds pasākums ir svarīgs “stiprinājums” darītājiem pagastos, jo tā ir iespēja satikties un diskutēt par novadam aktuāliem jautājumiem un citām iedzīvotājiem saistošām tēmām. Piemēram, viena no diskusiju tēmām bijusi ciemu sadarbība pagastos, kas nereti nenotiek, kavējot koordinētāku pagasta interešu pārstāvību.
Sperti nozīmīgi soļi iedzīvotāju padomju veidošanai
Jautāti par projekta ietekmi uz jaunajā pašvaldību likumā ietvertajiem iedzīvotāju līdzdalības modeļiem, organizācija atzīst, ka projektam šajā jomā bijusi ļoti nozīmīga loma. Iedzīvotāju forums “Būt vai nebūt iedzīvotāju padomēm Jelgavas novadā?” bija pirmā reize, kad šis jautājums plašāk aktualizēts iedzīvotāju un pašvaldību starpā. Pēc foruma katrā pagastā notika sanāksmes, kurās organizācija informēja par jauno Pašvaldību likumu, skaidroja, kāpēc iedzīvotāju padomes ir nepieciešamas un uzzināja pašu iedzīvotāju viedokli par šo līdzdalības pieeju. Daļa gaidījuši iniciatīvu no pašvaldības, bijuši arī skeptiķi.
“Šobrīd novada pašvaldība ir apstiprinājusi iedzīvotāju padomju nolikumu, taču iepriekš šo ideju atbalstījušas tikai atsevišķas personas, un vienota un spēcīga atbalsta šai idejai nav bijis. Jelgavas novadā regulārs un konstruktīvs dialogs ar iedzīvotājiem savā ziņā pašvaldībā bija jāveido kā vērtība, ko projekta laikā izdevies panākt. Un, ja projektā šis jautājums nebūtu izkustināts, tad pašvaldībai visdrīzāk nebūtu motivācija tādu veidot vai tas notiktu daudz vēlāk” - par projekta ietekmi uz iedzīvotāju padomju izveidošanu gandarīti ir organizācijas pārstāvji.
Organizācija stāsta, ka šobrīd iedzīvotāji no vairākiem pagastiem, piemēram, Zaļenieku, Sesavas, Vilces, Valgundes un Lielplatones pagastiem jau ir uzrakstījuši iesniegumus Jelgavas novada pašvaldībai par vēlmi kandidēt iedzīvotāju padomes darbam.
Kopienu līderi piedalās pieredzes apmaiņā par iedzīvotāju līdzdalību Norvēģijā
Lai pārņemtu labo pieredzi iedzīvotāju līdzdalības jautājumos, projekta laikā noticis pieredzes apmaiņas brauciens uz Norvēģiju, kurā viens no spilgtākiem labās prakses piemēriem ir Levangeras pašvaldība, kas sava darba plānošanā daudzās jomās iesaista iedzīvotājus. Tas ir gadiem veidots sadarbības modelis, kas nu jau ir kļuvis par ieradumu – proti, pašvaldībā darbojas senioru padome, jauniešu padome, izglītotāju asociācija, cilvēku ar kustību traucējumiem padome un citas iedzīvotāju interešu grupas, tā nodrošinot atklātu un regulāru komunikāciju starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Norvēģijas pārstāvji pēc vizītes novēlējuši Latvijas dalībniekiem novērtēt sevi kā nāciju, dziedināt pagātnes traumas un iemācīties uzticēšanos, jo mūsos ir daudz resursu kopienas attīstībai un līdzdalības kvalitātes turpmākai attīstībai - galvenais ir darīt.
Norvēģijas vizītē aicinājām piedalīties “aktīvos darītājus”, tostarp jaunos pagastu pārvaldniekus un kopienu neformālos līderus, un esam gandarīti, ka viens no dalībniekiem ir kļuvis par Elejas pagasta pārvaldnieku. Kādā no pagastiem, iedvesmojoties no Norvēģijā redzētās pieeejas veidot bibliotēkas kā mūsdienīgus kopienas centrus, īstenota iedzīvotāju aptauja par bibliotēku lomu – par pieredzēto stāsta organizācijas pārstāvji.
Projekta rezultātā aktivizētas iedzīvotāju kopienas un spēcināta organizācijas ekspertīze darbā ar kopienām
Projekta laikā organizācija novērojusi vairākas pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā, kas liecina par nākamo līdzdalības brieduma līmeni. Pirmkārt, novērota pagastu iedzīvotāju aktivizēšanās, piemēram, daudzviet izveidotas WhatsApp grupas, kas liecina par komunikācijas veidošanos, uzlabojies dialogs ar pārvaldniekiem, notiek pašu organizētas iniciatīvas, savukārt Zaļenieku pagasta iedzīvotāji izveidojuši sava pagasta attīstības biedrību. Organizācija novērojusi arī jaunas prakses un pieejas pašvaldībā, piemēram, darbā pieņemot pagasta pārvaldnieku, viņam tiek dota iespēja satikties un iepazīties ar iedzīvotājiem. Savukārt pagastu pārvaldnieki ir sajutuši, ka aiz viņiem “stāv spēcīgas iedzīvotāju komandas”, kas ļauj vieglāk aizstāvēt budžetu un citus pagastam nozīmīgus jautājumus.
Tāpat organizācija ir gandarīta, ka izdevies sasniegt cilvēkus, kas līdz šim nav bijuši tās redzeslokā, kā arī ir vairota organizācijas atpazīstamība – ne tikai kā LEADER administrētājam, bet arī kā nozīmīgam tiltam starp iedzīvotājiem un pašvaldību un impulsam kopienu aktivizēšanā. Organizācija uzsver, ka AIF projekts ļāvis gūt milzīgu pieredzi darbā ar savu kopienu, jo katra aktivitāte pavērusi jaunas zināšanas un virzienus un tēmas, kuros “rakt dziļāk”, un AIF piedāvātais projekta ilgums ļāvis dažas no šīm idejām arī īstenot.
Kad “atver” cilvēkus un iedrošini kopienu jaunam līdzdalības līmenim, vienā brīdī rodas atbildība šo iedzīvotāju priekšā un ir svarīgi turpināt būt blakus, taču vienlaikus novērojām arī pretēju efektu – atsevišķās vietās iedzīvotāji pierada pie mūsu organizētajām aktivitātēm un tā vietā, lai, sāktu darīt paši, gaidīja mūs” – tā par projektā novēroto stāsta organizācijas pārstāvji.
Projektam bijusi nozīmīga ietekme arī uz pašu organizāciju, jo tas ļāvis apzināties savu spēku un ekspertīzi daudz dziļāk un plašāk strādāt ar kopienām un to izaugsmi. Jautāti par "Kopdares" idejas un zīmola turpinājumu, organizācijas pārstāvji stāsta, ka ar ideju gluži vai saauguši un tā ļoti organiski iekļāvusies organizācijas tālākajā darbībā un plānos. Tāpēc Kopdares zīmols un idejas turpina dzīvot arī pēc projekta - tas ir integrēts jaunajā organizācijas logo un darbībā, kas pēc projekta vēl mērķtiecīgāk un intensīvāk stiprina vietējās kopienas, piemēram, organizācijas mājaslapā izveidojot jaunu, īpaši kopienām paredzētu sadaļu un iekļaujot šo virzienu jaunajā organizācijas stratēģijā.
Lai arī organizācija atzīst, ka nozīmīgākām pārmaiņām sabiedrībā nepieciešami vēl daudzi gadi, jo ir atsevišķas iezīmes, kas mūsu kultūrā sakņojas vēsturiski, piemēram, ļoti augsts neuzticības līmenis, šis projekts ļāva līdzdalības jēdzienu Jelgavas novadā padarīt saprotamāku, tuvināt iedzīvotājus savam novadam un tā pārvaldei, kā arī iedzīvotājos radīja sajūtu, ka jādara pašiem, nevis jāgaida Laimes lācis” – tā, citējot kādu mācību dalībnieku, projekta ietekmi apkopo tā īstenotāji.
