Kā notiek kopienu stiprināšana Igaunijā?

Aktīvo iedzīvotāju fonds, šogad piešķirot finansējumu projektam „Varam Vairāk!“, atbalstīja biedrības „Ziemeļkurzemes biznesa asociācija“ vēlmi uzzināt, kā darbojas demokrātija un pilsoniska lauku iedzīvotāju kopiena kaimiņos, Igaunijas vidienē. Devāmies skatīt, kā praktiski notiek lauku kopienu stiprināšana Jervas partnerības teritorijā.

Jāteic, ka jau no pašiem Igaunijas valsts atjaunošanas pirmsākumiem tās prezidents Lenarts Meri panāca, ka valstī tiek īstenota arī tā sauktā tiešā demokrātija. To īstenoja katrā Igaunijas ciemā (ciems ar savu teritoriju, kas Latvijas gadījumā ir neliels pagasts), kur tika ievēlēts ciema vecākais atklātā visa ciema iedzīvotāju sapulcē. Ciema vecākie Igaunijā ir vēl joprojām un viņi veido cilvēcisko sasaisti starp pašvaldības deputātu domi un vietējiem ciema iedzīvotājiem.

Latvijā tikai tagad plānots ieviest līdzdalības budžetu un lielāku atbalstu vietējām kopienām, kamēr Igaunijā tas jau teicami darbojas 30 gadus. Tas nenozīmē, ka katra iegriba tiek izpildīta, bet labi pamatotas idejas realizēšanas iespējas ir pietiekami lielas. Ne tikai idejām atrodas līdzekļi, pašvaldības savos budžetos iekļauj finansējumu arī vietējo ciema biedrību uzturēšanai. Un tomēr - gan Latvija, gan Igaunija ir demokrātiskas republikas. Gan mēs, gan viņi atklāti un demokrātiski ievēlām valsts un pašvaldību pārvaldītājus. Ārēji it kā nekādas atšķirības, bet iepazīstot kaimiņu valsts iedzīvotāju iespējas izmantot savas tiesības un justies uzklausītiem, ieraudzījām to, ko pie mums neredzētu. 

Par to, kas piedzīvots divu dienu mācību braucienā, var izlasīt sekojot saitei:  

http://www.ziemelkurzeme.lv/userfiles/files/418/Demokratijas_brauciena_apraksts.pdf

Autors: Andra Ratkeviča