Kas jāņem vērā, izskatot trauksmes cēlēja ziņojumu

Trauksmes celšanas likums Latvijā ir spēkā kopš 2019. gada 1. maija. Tas tika atjaunots 2021. gada rudenī, lai pārņemtu Eiropas Savienības Trauksmes celšanas Direktīvu, jaunais likums stājās spēkā 2022. gada 4. februārī. Ir pagājuši jau vairāk nekā četri gadi kopš Latvijā ir spēkā esošs trauksmes cēlēju regulējums, un Delna ir apkopojusi gūtās atziņas par to, ko atbildīgajām personām iestādēs, uzņēmumos un organizācijās ir būtiski ņemt vērā, strādājot ar trauksmes cēlēju ziņojumiem.

Trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšana un izskatīšana

Trauksmes celšanas likums paredz, ka pēc tam, kad ir saņemts personas iesniegums, kas ir noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums, institūcijai (iestādei, organizācijai, uzņēmumam) ir 7 dienas laika, lai:

• nosūtītu trauksmes cēlējam apstiprinājumu par ziņojuma saņemšanu;
• izvērtētu ziņojuma pirmšķietamo atbilstību likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm;
• pieņemtu lēmumu par iesnieguma atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu.

Par pieņemto lēmumu personu informē triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

Gadījumā, ja persona ir iesniegusi iesniegumu, nenorādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, institūcijai ir pienākums iesniegumu ierosināt atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu, ja tas atbilst trauksmes celšanas pazīmēm. Konkrētas trauksmes celšanas pazīmes apskatīsim tālāk rakstā.

Tāpat būtiski atcerēties, ka institūcijai ir pienākums iesniegumu pārsūtīt citai institūcijai, ja tā nav kompetenta izskatīt konkrēto jautājumu. Ja jautājums ir vairāku institūciju kompetencē, to var izskatīt kopīgi.

Šajā jautājumā var rasties problēmsituācijas, kur persona var būt vērsusies institūcijā, kas nav kompetenta izskatīt iesniegumu, jo iesnieguma saturā ir aprakstīts pārkāpums, ko persona novērojusi kompetentajā institūcijā. Likums paredz pienākumu pārsūtīt iesniegumu un tikai informēt iesniedzēju par pārsūtīšanas faktu. Tomēr, Delnas ieskatā, labā prakse šajā jautājumā būtu: (1) izvērtēt iesnieguma saturu un secināt, vai pārsūtīšana neapdraud iesniedzēja intereses tikt pasargātam no nelabvēlīgajām sekām; un (2) šaubu gadījumā tomēr pirms pārsūtīšanas noskaidrot no iesniedzēja, vai tam nav iebildumu pret pārsūtīšanas faktu. Lai arī šāds ceļš var prasīt vairāk resursu, tomēr tas palīdzētu efektīvāk sasniegt Trauksmes celšanas likuma mērķi – nodrošināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Vēl viena lieta, ko būtiski ir atcerēties, izskatot trauksmes cēlēja ziņojumu, ir pēckomunikācijas pienākums. Likums paredz pienākumu informēt trauksmes cēlēju par ziņojuma izskatīšanas gaitu ne vēlāk kā 2 mēnešu laikā no dienas, kad personas iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu. Un tāpat institūcijai ir pienākums informēt trauksmes cēlēju par ziņojuma izskatīšanas pabeigšanu, konstatētajiem faktiem un veiktajām darbībām.

Ne vienmēr saņemtie iesniegumi būs atzīstami par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Līdzšinējā Valsts kancelejas apkopotā statistika ir salīdzinoši zema – 2019. gadā tikai 28,5% no visiem valsts iestādēs un pašvaldībās saņemtajiem iesniegumiem bija atzīstami par trauksmes cēlēju ziņojumiem, 2020. gadā tie bija 26,3 % un 2021. gadā – 29,6 %. Tomēr Delnas pieredzē arī iesniegumi, kuri neatbilst trauksmes celšanas pazīmēm, var saturēt būtisku informāciju, kuru institūcijas nedrīkst neņemt vērā tikai tāpēc, ka konkrētais gadījums nav atzīstams par trauksmes celšanas gadījumu.

Kopumā iesniegumu saņemšanā un izskatīšanā Delna piedāvā šādu shēmu:

Trauksmes cēlēja statusa piešķiršana

Būtiski ir uzsvērt, ka pirmajā posmā trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanā, kad tiek pieņemts lēmums par iesnieguma atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu, ir jāņem vērā tikai tā pirmšķietamā atbilstība trauksmes celšanas pazīmēm.

Trauksmes celšanas pazīmes ir atrodamas trauksmes cēlēja definīcijā un tās ir:

• iesniegumu iesniegusi fiziska persona;
• iesniegums satur informāciju par iespējamu pārkāpumu;
• aprakstītais pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm;
• iesniedzējs sniegto informācija uzskata par patiesu;
• informācija gūta darba vidē (veicot darba pienākumus, stājoties darbā vai esot praksē);
• iesniedzējam informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Diemžēl praksē Delna ir novērojusi, ka institūcijas mēdz vērtēt iesniegumu pēc būtības jau pirms ir pieņemts lēmums par tā atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu. Rezultātā, gadījumā, ja institūcija atzīst, ka iesniegumā aprakstītajā gadījumā pārkāpums tomēr nav pierādīts, personai nepiešķir trauksmes cēlēja statusu. Nedrīkst aizmirst, ka sākotnēji ir jāvērtē apstāklis, vai personas iesniegums satur informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm, un persona šo informāciju uzskata par patiesu. Tālāk, sākot lietas izskatīšanu pēc būtības, var atklāties jauna informācija, kas nav bijusi trauksmes cēlēja rīcībā, un pārkāpuma fakts var neapstiprināties. Tomēr apstāklim, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem situācijā tomēr nav pierādīts pārkāpums, nav izšķirošas nozīmes jautājumā par trauksmes cēlēja statusa piešķiršanu.

Trauksmes celšanas likuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu, nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Situācija, kurā personai ir jāpārzina visi normatīvie akti, lai zinātu, vai aprakstītajā situācijā ir konstatējams un pierādāms pārkāpums, neveicina trauksmes celšanu. Turklāt atteikums piešķirt trauksmes cēlēja statusu tāpēc, ka personas sniegtā informācija nav apstiprinājusies, nenodrošina pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.

Svarīgi atcerēties, ka trauksmes celšanas mehānisms ir paredzēts, lai aizsargātu personas, kuras uzdrīkstas un sper soli, lai risinātu situācijas, kuras tās ir novērojušas savā darba vidē. Aizsardzības garantijas personai ir nepieciešamas līdz ar ziņošanas brīdi, jo tūlītēji iestājas negatīvo seku risks.

Iekšējās trauksmes celšanas sistēmas

Trauksmes celšanas likums paredz ikvienai publiskai personai kompetentās institūcijas statusu. Šis statuss nozīmē, ka šajās institūcijās personas var vērsties ar trauksmes cēlēja ziņojumiem atbilstoši institūcijas kompetencei.

Tomēr nedrīkst aizmirst, ka publiskas personas institūcijas vienlaikus ir arī darba devēji, kuriem ir pienākums izveidot un uzturēt iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, kas paredzēta ziņojumu saņemšanai no nodarbinātajiem.

Trauksmes celšanas likums neprecizē, vai institūcijās ir jāizveido divas atsevišķas un nesaistītas sistēmas, vai arī abu veidu ziņojumu saņemšanai var izmantot vienu un to pašu sistēmu. Tomēr likums paredz pienākumu informēt personas par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, tām uzsākot darbu, praksi vai dienesta attiecības, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem viegli pieejamu informāciju. Praksē tas varētu izskatīties kā informatīvs materiāls, ar ko iepazīstināt personas, dibinot nodarbinātības attiecības, un papildus arī ikdienā pieejami iekšējie noteikumi, kas apraksta kārtību, kādā un par kādiem jautājumiem personas var iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, kā arī kādas aizsardzības garantijas personām tādā gadījumā tiek nodrošinātas.

Delnas ieskatā labā prakse iekšējo trauksmes celšanas sistēmu darbībā būtu regulāras apmācības nodarbinātajiem, piemēram, stundu gara nodarbība reizi gadā, lai atkārtotu būtiskos jautājumus un informētu par aktualitātēm trauksmes celšanā. Tāpat vērtīgi būtu pārliecināties, ka personas ir informētas par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu un spēj to izmantot, ja tāda nepieciešamība rastos.

Kopsavilkums

Trauksmes celšanas likuma mērķis ir nodrošināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Vēl vairāk – trauksmes celšana ir ikvienam Satversmē garantēto tiesību uz vārda brīvību izpausme. Izskatot trauksmes cēlēja ziņojumu vai lemjot par iesnieguma atzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu, ir būtiski paturēt prātā likuma mērķi un rīkoties tā, lai iespējami sekmētu šī mērķa sasniegšanu. Saņemot trauksmes cēlēja ziņojumu ir būtiski vērtēt tā pirmšķietamo atbilstību trauksmes celšanas pazīmēm, lemt par iesnieguma atzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu, kā arī nedrīkst aizmirst par iesniedzēja informēšanu – gan par pieņemto lēmumu, gan par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas virzību.

Lemjot par trauksmes cēlēja statusa piešķiršanu jāvadās pēc trauksmes celšanas pazīmēm, kas visas izriet no likumā noteiktās trauksmes cēlēja definīcijas. Papildus apstākļi un iesnieguma saturs pēc būtības šajā solī vēl nav jāvērtē.

Strādājot kompetentajās institūcijās un saņemot trauksmes cēlēju ziņojumus, nedrīkst aizmirst, ka kompetentās institūcijas vienlaikus ir arī darba devējs, kuram ir pienākums izveidot un uzturēt arī iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Ir īpaši svarīgi nodrošināt nodarbinātajiem viegli pieejamu informāciju par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, kā arī pārliecināties, ka nodarbinātie izprot sistēmu un būtu spējīgi iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, ja tāda nepieciešamība rastos.

Plašāka informācija par trauksmes celšanu -> www.celtrauksmi.lv.

Avots: www.delna.lv