Kas jāņem vērā trauksmes cēlējam

Trauksmes celšanas likums Latvijā ir spēkā kopš 2019. gada 1. maija, un tas tika atjaunots 2022. gadā, lai pārņemtu Eiropas Savienības Trauksmes celšanas Direktīvu. Ir pagājuši jau vairāk nekā četri gadi kopš Latvijā ir spēkā esošs trauksmes cēlēju regulējums, un līdzšinējā Valsts kancelejas apkopotā statistika liecina, ka 2019. gadā tikai 28,5% no visiem valsts iestādēs un pašvaldībās saņemtajiem iesniegumiem bija atzīstami par trauksmes cēlēju ziņojumiem, 2020. gadā tie bija 26,3 % un 2021. gadā – 29,6 %. Līdz ar to secināms, ka Latvijā pastāv nepilnīga izpratne par trauksmes celšanas mehānismu un tā mērķi.

Kas ir trauksmes cēlējs?

Vispirms ir būtiski saprast, kādiem priekšnoteikumiem jāizpildās, lai persona varētu tikt atzīta par trauksmes cēlēju un personas iesniegums par trauksmes cēlēja ziņojumu.

Trauksmes celšanas likums nosaka trauksmes cēlēja definīciju, no kuras izriet sešas pazīmes, kurām izpildoties persona ir atzīstama par trauksmes cēlēju:

• iesniegumu iesniegusi fiziska persona;
• iesniegums satur informāciju par iespējamu pārkāpumu;
• aprakstītais pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm;
• iesniedzējs sniegto informācija uzskata par patiesu;
• informācija gūta darba vidē (veicot darba pienākumus, stājoties darbā vai esot praksē);
• iesniedzējam informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Praksē esam novērojuši, ka visbiežākā iesniegumu neatbilstība trauksmes celšanas pazīmēm ir divās pazīmēs – sabiedrības intereses un darba vide. Plašāk par to, kas ir sabiedrības intereses trauksmes celšanas kontekstā lasiet šeit->. Savukārt, lai atbildētu uz jautājumu, kāpēc trauksmes celšana saistās ar darba vidi, aicinām iepazīties ar Delnas skaidrojumu šeit->. Tāpat aicinām iepazīties ar Delnas skaidrojumu šeit-> par iespējamu pārkāpumu kā vienu no trauksmes celšanas pazīmēm.

Trauksmes celšanas mehānisms

Trauksmes celšanas likums noteic piecus veidus, kādos ceļama trauksme:

• izmantojot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu;
• vēršoties kompetentajā institūcijā;
• ar trauksmes cēlēju kontaktpunkta starpniecību;
• ar biedrības, vai nodibinājuma, tostarp arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības, starpniecību;
• sniedzot informāciju publiski.

Publisku informācijas sniegšanu var atzīt par trauksmes celšanu tikai konkrētos likumā noteiktos gadījumos. Savukārt trauksmes cēlēju kontaktpunktam un biedrībām un nodibinājumiem Trauksmes celšanas likuma kontekstā ir vairāk atbalstoša un konsultatīva funkcija. Līdz ar to ikviens trauksmes cēlēja ziņojums jebkurā gadījumā var tikt iesniegts vai nu iekšējā trauksmes celšanas sistēmā vai kompetentajā institūcijā.

Trauksmes celšanas likums neparedz pienākumu vispirms vērsties iekšējā sistēmā, lai tikai tad drīkstētu vērsties kompetentajā institūcijā. Daudzi potenciālie trauksmes cēlēji to izmanto un uzreiz vēršas kompetentajā institūcijā. Tomēr Delna rekomendē visos gadījumos vispirms izvērtēt iespēju izmantot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu savā darba vietā.

Iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izmantošana var veicināt trauksmes celšanas mehānisma efektīvāku darbību divos veidos:

• izmantojot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu tiek radīts mazāks administratīvais slogs kompetentajām institūcijām, un jautājumu ir iespējams atrisināt ātrāk un efektīvāk;
• vēršoties iekšējā trauksmes celšanas sistēmā personai būs ļoti viegli atbildams jautājums, vai iesniegums ir saistīts ar darba vidi, kas ir viena no trauksmes celšanas pazīmēm.

Darba vides elementa trūkums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc iesniegumi netiek atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Ir maz ticams, ka persona vērsīsies iekšējā trauksmes celšanas sistēmā ar jautājumu, kas neskar darba vidi. Tāpēc pastāv lielāka iespēja, ka sākotnēja iekšējo trauksmes celšanas sistēmu izmantošana veicinās lielāku izpratni par trauksmes celšanu un uzlabos trauksmes cēlēju ziņojumu kvalitāti.

Protams, ir situācijas, kad vēršanās uzreiz kompetentajā institūcijā var būt labākais vai vienīgais variants. Piemēram, gadījumā, kad iesniegumā sniegtā informācija attiecas uz darba vietas vadību vai, kad trauksmes celšanas kontaktpersona ir vadītājs vai vadītājam tuvu stāvoša persona, piemēram, priekšsēdētāja vietnieks. Lai arī Trauksmes celšanas likums nosaka trauksmes cēlēju identitātes aizsardzību un citas aizsardzības garantijas trauksmes cēlējam, neveiksmīgi izveidota iekšējā trauksmes celšanas sistēma var apdraudēt trauksmes cēlēju. Tāpēc šādos gadījumos loģisks solis ir uzreiz vērsties kompetentajā institūcijā.

Delna aicina veidot visas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas, ņemot vērā trauksmes cēlēja intereses. Nodrošināt iespējami daudz informāciju par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu un nodrošināt nodarbinātajiem iespēju uzdot jautājumus un saņemt atbalstu. Ir īpaši svarīgi izvēlēties atbilstošu personu, kas būs trauksmes cēlēja kontaktpersona, lai iespējami ievērotu trauksmes cēlējam likumā noteiktās aizsardzības garantijas un, lai veicinātu nodarbināto uzticēšanos iekšējai trauksmes celšanas sistēmai. Trauksmes cēlējam būtu vispirms jāizvērtē iespēja izmantot Iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, lai kompetentās institūcijas kompetencē paliktu skatīt jautājumus, kurus nav iespējams risināt darba vietā iekšēji.

Avots: www.delna.lv