Sākumā satikāmies pie Vārkavas muižas pils un devāmies tālāk Lazdānu virzienā, kur mums pievienojās foršās māsas Agnese un Laura. Pirmajā sarunu aplī viens otram novēlājām jauku pārgājienu un tāds tas arī bija. Ceļa posmā līdz Lazdāniem mums bija jāiztaujā viens no ceļa biedriem, uzzinot par viņu faktus, ieceres, vēlēšanās. Nākamajā apstāšanās punktā pa pāriem runājām par komunikācijas kļūdām, kas mums dzīvē kaut kad ir radušās un apspriedām, kāpēc tas tā ir noticis. Tad pļavā pie rulonu rindas Ieva mums atgādināja ainiņu par diviem cilvēkiem un to kā viņi katrs redz ciparu seši. Uz iepriekš iedalītajām olām uzrakstījām vārdu, kas mums saistās ar patiesu komunikāciju, daudzi rakstīja “cieņa”. Turpinot ceļu Nīcgales meža virzienā, komunicējām par to, kāds ir labs runātājs. Un šai uzdevumā dažiem no mums nedrīkstēja runāt, un kā izrādās, tas bija ļoti grūti. Pēc tam Viktorija ar Ievu aicināju mums sastāties pie garas auklas un veidot no tās dažādas figūras, nerunājot un pat neredzot. Nākamais uzdevums bija, uzticoties līdzgājējiem, iet gandrīz trīs kilometrus ar aizvērtām acīm, dažiem no mums tas ļoti labi izdevās. Pie Nīcgales Lielā akmens mūs jau sagaidīja Ainārs, Zane un Marita, viņi mums bija uz ugunskura uzvārījuši garšīgu frikadeļu zupu. Tur mēs veicām vēl dažus uzdevumus un devāmies atpakaļ pa citu meža ceļu. Pēc vēl astoņu kilometru pievarēšanas un citām aktivitātēm bijām atgriezušies atpakaļ Vecvārkavā.
Pārgājiena laikā gūtās atziņas liksim mūsu biedrības komunikācijas plānā. Jaukās sajūtas un draudzības paši savās sirdīs un vēlāk arī kopīgos biedrības darbos. Paldies par foršajiem uzdevumiem Ievai un Viktorijai.
Paldies par iespēju Aktīvo iedzīvotāju fondam, par finansēm Islandei, Lihtenšteinai un Norvēģijai!
Šis komunikācijas un sadarbības stiprināšanas treniņš bija viena no projekta “Speram soli uz priekšu!” aktivitātēm.
