Latgalē diskutē par nedzirdīgo iesaisti reģiona aktivitātēs
Darba devēju pieredzes trūkums, publiski pasākumi bez tulka vai subtitru klātesamības, stereotipi par zīmju valodu – tās ir tikai dažas no probēmsituācijām ar ko ik dienu sastopas nedzirdīgie iedzīvotāji visā Latvijā.
Sabiedrība var iemācīties zīmju valodu, bet nedzirdīgie iemācīties dzirdēt gan nevar – uzsver Latvijas Nedzirdīgo savienības pārstāvji. Rēzeknē diskusijas par nedzirdīgo iespējām būt pilsoniski aktīviem secinājumi ir skaudri. Grūtības izteikt viedokli, ierobežota informācijas pieejamība, diskriminācija sabiedriskajā dzīvē un darba vidē, kā arī citas problēmas ieilgušas jau gadiem.
dgars Vorslovs Latvijas Nedzirdīgo Savienības prezidents
Daži varbūt var neiedomāties. Pašvaldības rīko pilsētas svētkus, publiskus pasākumus dažādus, kur uzstājas novada vadība vai citi. Nedzirdīgie cilvēki aizejot nesapratīs, jo tulku tur nav. Vienkāršs piemērs. Ja nav pietiekama izglītība, ir grūti atrast darbu. Grūti sabiedrībā, tas viss tādā kā ķēdes reakcijā iet.
Projekta “Demokrātijas kultūras laboratorija” pētījumā secināts, ka aptuveni 40% Latvijas nedzirdīgo nav skaidra viedokļa vai zināšanu par savām pilsoniskajām tiesībām un pienākumiem. Raizes sagādā arī surdotulku trūkums, turklāt valsts to pakalpojumus saskarsmes nodrošināšanai ar citām personām apmaksā vien līdz 120 stundām gadā.
Elvīra Čaika LNS Daugavpils reģionālās biedrības priekšsēdētāja
Darba devēji nelabprāt pieņem darbā, grūti komunicēt, nezina, kā ar nedzirdīgajiem sazināties. Es jau saku, ka var vienkārši rakstiskā veidā to izmantot. Grūti ar viņiem sazināties. Kaut kur kādā iestādē griezties. Mūsu biedrībā ir viens tulks, lai varētu izmantot, pietrūkst visiem pakalpojumiem, ir patiešām grūti.
Mārīte Sarkane LNS Rēzeknes reģionālās biedrības priekšsēdētāja
Lielākās problēmas mums Rēzeknes pilsētā ir tieši ar nodarbinātību, ar darba jautājumiem, jo gadās, ka darba devēji baidās pieņemt darbā nedzirdīgus cilvēkus. Esmu saskārusies darbā ar problēmu, ka, piemēram, gan tulkiem, gan man kā sociālajam darbiniekam zvanot, jautājot, ka nedzirdīgs cilvēks vēlas strādāt, bieži, bieži diemžēl atsaka. Pieņemt nedzirdīgu cilvēku darbā baidās, jo nav pieredzes.
Apvienojoties darba grupās izskan priekšlikumi par aktīvāku subtitru nodrošināšanu televīzijā, surdotulku klātesamību un atspoguļošanu uz lieliem ekrāniem publiskos pasākumos, kā arī plašākām iespējām sazināties ar darbadevējiem zīmju valodā.
Mārīte Sarkane LNS Rēzeknes reģionālās biedrības priekšsēdētāja
Vajadzētu norīkot kursus, vajadzētu arī kafijas pauzi vai pēcpusdienu darba devējiem un darba devējiem mēs arī ar prieku sniegtu arī zīmju valodas kursus. Pamatus vismaz. Zīmju valoda nav grūta, ļoti, ļoti skaista valoda. Gan arī dot iespējas tiešām vairāk jauniešiem strādāt šeit Latgalē.
Tāpat jāturpina izglītot sabiedrību un jo īpaši valsts un pašvaldību institūciju darbiniekus.
Edgars Vorslovs Latvijas Nedzirdīgo Savienības prezidents
Kā labu piemēru varu pieminēt Liepājas pašvaldību, kas nodrošina tulku publiskos pasākumos, gan arī sniedz informāciju zīmju valodā par notikumiem pilsētā, plānotiem pasākumiem. Tas pats arī Rīgā. Pašvaldība savā mājaslapā ir ļoti daudz aktuālas informācijas, tā ir tulkota, publicēta zīmju valodā. Sabiedrībai ir jāpadomā, ka ir arī tādi nedzirdīgi cilvēki.
Mārīte Sarkane LNS Rēzeknes reģionālās biedrības priekšsēdētāja
Šis pasākums ir ļoti, ļoti svarīgs, īpaši Latgales reģiona nedzirdīgajiem cilvēkiem, jo ir svarīgi sniegt informāciju, kādi mēs visi nedzirdīgie cilvēki esam, ko darām. Cilvēki – tā ir ļoti, ļoti liela vērtība. Vienam otru ir jāatbalsta.
Latvijas Nedzirdīgo savienība aptver biedrības astoņās Latvijas pilsētās un līdzīga veida interaktīvas diskusijas, lai popularizētu nedzirdīgo kustību un meklētu jaunus ieteikumus izmaiņām likumdošanā, līdz šim organizētas arī Vidzemes reģionā un jau decembrī notiks Kurzemē.
Informācija: www.lns.lv
