Latvijas Cilvēktiesību centrs: izmaiņas cilvēktiesību jomā ir panākamas ar mērķtiecīgu un ilgstošu darbu
Latvijas Cilvēktiesību centrs jau otro gadu īsteno Aktīvo iedzīvotāju fonda stratēģisko projektu “Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību - informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība”. Tā mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības spējas atpazīt neiecietības un diskriminācijas izpausmes, kas savukārt palīdzēs efektīvi reaģēt uz tām un sniegt atbilstošu palīdzību cietušajiem.
“Darbs cilvēktiesību jomā lielākoties nedod acumirkļa rezultātus. Lai panāktu būtiskas pārmaiņas, ir jāstrādā mērķtiecīgi un ilgstoši, gan veicot sabiedrības informēšanu un izpratnes veidošanu par dažādiem jautājumiem, izglītojot dažādas mērķa grupas, sniedzot atbalstu cilvēktiesību pārkāpumu upuriem, gan piedaloties interešu aizsardzībā un stiprinot sadarbību starp pilsonisko sabiedrību, valsts institūcijām un tiesībsargājošajām iestādēm. Šajā projektā mērķtiecīgi turpinām savas aktivitātes iecietības veicināšanā un diskriminācijas novēršanas jomā, veidojot projekta aktivitāšu kopu atbilstoši augstāk minētajiem principiem - informēšana, izglītošana, atbalsts un sadarbība,” lielākos izaicinājumus organizācijas un projekta īstenošanas darbā iezīmē projekta vadītāja Jekaterina Tumule.
Lai gan pēdējie pētījumi liecina, ka sabiedrības iecietības līmenis pret atsevišķām minoritāšu un mazaizsargātajām grupām Latvijā ir audzis, tomēr pret dažām grupām tas joprojām ir augsts, tādēļ viens no projekta akcentiem ir informatīva kampaņa par to, kā reaģēt diskriminācijas un naida runas/noziegumu gadījumos. Kampaņas ietvaros sadarbībā ar projekta partneri – biedrību “Make Room” - tiek organizēti informatīvi semināri Latvijā dzīvojošiem ārvalstu pilsoņiem, studentiem un cilvēkiem ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Semināru dalībnieki var uzzināt gan, kā atpazīt diskrimināciju, naida noziegumus un naida runu, gan to, kā un kur ziņot par šādiem gadījumiem. Šīs iniciatīvas mērķi palīdz sasniegt arī informatīvie bukleti, kas tiek izplatīti vietās, kur uzturas mērķa grupas, piemēram, augstskolās un to kopmītnēs, kafejnīcās, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, pie sociālajiem mentoriem, kā arī Rīgas apkaimju iedzīvotāju centros.
Paredzot, ka informatīvās kampaņas rezultātā palielināsies ziņojumu skaits par diskrimināciju un naida noziegumiem/naida runu, projektā būs pieejama arī juridiskā palīdzība sūdzību iesniedzējiem - gan konsultācijas, gan informācijas pieprasījumu, iesniegumu, sūdzību, prasības pieteikumu, apelācijas sūdzību, viedokļa sagatavošana, un, ja nepieciešams, arī pārstāvība tiesā.
Tāpat projektā paredzēts stiprināt NVO, kas strādā ar personām, kas cieš no naida noziegumiem/naida runas, sadarbību un noturīgu kontaktu veidošanu ar tiesībsargājošajām iestādēm. Šādas sadarbības izveidošana palīdzēs ilgtermiņā uzlabot ar naidu motivēto noziegumu izmeklēšanu, iztiesāšanu un cietušo tiesību aizsardzību. Lai veicinātu šo sadarbību, projektā tuvākajā laikā notiks apaļā galda diskusijas, kurās piedalīsies NVO un Rīgas pašvaldības policijas, Valsts policijas, Valsts policijas koledžas un Valsts Drošības dienesta pārstāvji.
Stiprinot nevaldības organizāciju kapacitāti neiecietības izpausmju mazināšanā un reaģēšanā uz diskriminācijas un naida runas vai noziegumu izpausmēm, projektā tiek īstenoti semināri “Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību”, kuru pirmais posms – apmācības – nupat noslēdzies. Semināra laikā dalībnieki izstrādāja konkrētas iniciatīvas iecietīgākas sabiedrības veidošanai, kas tiks īstenotas šajā vasarā. Pēc iniciatīvu īstenošanas dalībnieki atkal sanāks kopā, lai dalītos pieredzē un iegūtu papildu zināšanas un prasmes.
Nozīmīga projekta daļa ir pētījums par naida runu Latvijā. Lai arī valstī pēdējos gados ir veikti vairāki pētījumi un aptaujas attiecībā uz diskriminācijas izplatību, specifisku pētījumu, kas ļautu gūt plašāku priekšstatu par naida runas izplatību un tendencēm, joprojām akūti trūkst. Īpaša uzmanība pētījumā tiks pievērsta naida runas izplatībai internetā, jo tieši sociālajos tīklos un citās tīmekļa platformās var visplašāk novērot tās izplatību. Jāpiebilst, ka pētījumam datus palīdz iegūt projekta ietvaros īpaši apmācīti brīvprātīgie. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, LCC sniegs rekomendācijas pilsoniskajai sabiedrībai, politikas veidotājiem, kā arī nacionālo ziņu portāliem un citām interneta platformām par ieteicamajiem uzlabojumiem reaģēšanā uz naida runu un iespējamiem darbības virzieniem tās mazināšanā.
“Lai arī projekts vēl ir tikai pusē, jau šobrīd redzam, ka tā aktivitātes palīdzējušas celt mazākaizsargāto grupu zināšanas par savu tiesību aizsardzību, kā arī stiprinājušas dažādu NVO spēju mērķtiecīgi līdzdarboties iecietīgākas sabiedrības veidošanā. Savukārt projekta laikā novērotais ir vēlreiz apstiprinājis nepieciešamību stiprināt sadarbību starp tiesībsargājošajām iestādēm un NVO, lai abpusēji vairotu uzticēšanos un meklētu risinājumus esošo cilvēktiesību aizsardzības mehānismu diskriminācijas un naida noziegumos cietušajiem pilnveidošanai” – rezumējot līdz šim paveikto, norāda Jekaterina Tumule.
