Mazais ērglis ir Putnu direktīvas I pielikuma suga, kuras populācijas saglabāšanai labvēlīgā stāvoklī ir nepieciešami īpaši sugas aizsardzības pasākumi, tomēr pašlaik spēkā esošais Latvijas tiesiskais regulējums pilnībā nenodrošina sugas aizsardzību ilgtermiņā. Latvija ir īpaši nozīmīga mazā ērgļa ligzdošanas teritorija, jo Latvijā ligzdo aptuveni 4300 mazā ērgļa pāru, kas veido gandrīz pusi no kopējās mazo ērgļu populācijas Eiropas Savienībā un aptuveni 20% no mazā ērgļa pasaules populācijas. Līdz ar to Latvija ir atbildīga par sugas aizsardzību ne tikai nacionālajā līmenī, bet arī Eiropas Savienības un globālajā mērogā.
Nozīmīgākā Latvijas normatīvā regulējuma problēma ir dabas vērtību izvērtējuma trūkums pirms mežsaimnieciskās darbības uzsākšanas, kā rezultātā tiek pieļautas situācijas, kad īpaši aizsargājamās putnu sugas tiek traucētas ligzdošanas laikā, kā arī tiek iznīcinātas šo putnu ligzdas. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. Pants, pretēji Putnu direktīvas prasībām, ir ieviests formāli un praktiski nav piemērojams situācijās, kad aizsargājamo putnu sugu ligzdu iznīcināšana un putnu traucēšana ligzdošanas laikā ir mežsaimnieciskās darbības sekas.
Sūdzības iesniegšana Eiropas Komisijā ir viens no tiesiskajiem instrumentiem, kurš ir Eiropas Savienības pilsoņu rīcībā, lai norādītu, ka dalībvalsts neievēro Eiropas Savienīas tiesību aktu prasības. Saņemot sūdzību,Eiropas Komisija var pieņemt lēmumu par oficiālas pārkāpuma procedūras uzsākšanu pret valsti, par kuru saņemta sūdzība.
Projektu īstenots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
