Latvijas Jaunatnes padome: AIF stratēģiskā projekta laikā ielikti spēcīgi pamati jaunatnes jomas turpmākajai attīstībai

Rakstu sērija "Pārmaiņas izaugsmei" ir stāsti par Aktīvo iedzīvotāju fonda stratēģisko projektu radītajām pārmaiņām demokrātijas kultūras un cilvēktiesību jomā Latvijā.   
***
Nesen noslēdzies Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) ilgtermiņa projekts “LJP 3.0.”, kurā veikts stratēģiski nozīmīgs darbs jaunatnes jomas atpazīstamības veicināšanai un stiprināšanai. Kādi ir projekta galvenie rezultāti un kā tie ietekmēs darba ar jaunatni tālāko attīstību?

Kāpēc projekts bija nepieciešams?

Lai arī jaunatnes organizācijas veicina jauniešu izpratni par pilsonisko līdzdalību, rada piederības sajūtu, veido atbalsta sistēmu, veicina pašizaugsmi, kā arī nodrošina jauniešiem platformu, kurā īstenot iniciatīvas un savus personiskos mērķus, jaunieši, kas darbojušies jauniešu organizācijās, ir pilsoniski aktīvi, turklāt valstī jau vairāk kā desmit gadus spēkā ir Jaunatnes likums, Latvijas Jaunatnes padome, kas jau 30 gadus darbojas darba ar jaunatni jomā, atzīst, ka daudzi izaicinājumi šīs jomas attīstībā saistīti ar nepietiekamu izpratni - proti, nereti jaunatnes organizāciju "zīmola" vērtību tā patiesi saprot tikai tie, kas paši darbojas šajās organizācijās vai ikdienā strādā ar jauniešiem. Tāpat organizācija atzīst, ka jaunatnes politikas un jaunatnes organizāciju nozīmību bieži neizprot ne lēmumu pieņēmēji, ne sabiedrība kopumā. Tas savukārt kavē iespēju jauniešiem saņemt viņiem nepieciešamo atbalstu, zināšanas un prasmes, kā arī jomas attīstību kopumā. Kādas ir nozīmīgākās projekta laikā panāktās pārmaiņas?

1. Panākts, ka darbs ar jaunatni kā autonomā funkcija iekļauta Pašvaldību likumā

LJP norāda, ka darba ar jaunatni kā pašvaldību autonomā funkcija ilgtermiņā nostiprinās darbu ar jaunatni pašvaldību līmenī, kā arī vairos vienlīdzīgāku jaunatnes jomas attīstību visās pašvaldībās. Tāpat tas veicinās to Pašvaldības likuma normu ieviešanu, kuras nosaka, ka no 2023. gada 1. janvāra jauniešiem tiks dotas lielākas iespējas līdzdarboties, iesaistoties pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanā. Jaunieši varēs iesniegt kolektīvos iesniegumus, tikt ievēlēti un vēlēt iedzīvotāju padomēs, kā arī piedalīties līdzdalības budžetā – iesniedzot savas idejas un balsojot par citu idejām.

2. Sniegts konsultatīvs atbalsts pašvaldībām darba ar jaunatni organizēšanā pēc Administratīvi teritoriālās reformas

Ņemot vērā, ka novadu apvienošana būtiski ietekmēja arī darba ar jaunatni organizēšanu jaunajās pašvaldību struktūrās, nozīmīgi bija sniegt pašvaldībām konsultatīvu atbalstu šajā jomā. Lai atbalstītu pašvaldības šajā procesā, LJP sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Jaunatnes starptautisko progammu aģentūru un Latvijas pašvaldību savienību izstrādāja rokasgrāmatu pašvaldībām par darbu ar jaunatni pēc novadu apvienošanas, kas palīdzēja pašvaldībām izvērtēt un pilnveidot esošās darba ar jaunatni sistēmas, kā arī izveidot jaunus un efektīvus mehānismus darba ar jaunatni organizēšanai pašvaldībās. LJP ir gandarīti, ka jau vairākas pašvaldības šo rokasgrāmatu atzinušas par ļoti vērtīgu un noderīgu atbalsta materiālu darba ar jaunatni sistēmas izveidē vai pilnveidē.

Lai veicinātu izpratni pašvaldībās par darba ar jaunatni deleģēšanu jaunatnes NVO un aktualizētu jaunatnes darbu un tā nozīmīgumu kopumā, tika organizētas arī 22 tikšanās ar pašvaldībām, iesaistot vietējos iedzīvotājus, jaunatnes NVO pārstāvjus, deputātus un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus. Sarunās secināts, ka aktuālākie jautājumi no pašvaldībām šobrīd ir jaunatnes darbinieku un jaunatnes lietu speciālistu funkcijas, darba ar jaunatni veikšana visā novada teritorijā (t.sk. mobilais darbs ar jaunatni), vienota darba ar jaunatni sistēmas/modeļa izstrāde, metodiskais atbalsts, sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, jauniešu centri un to darbība, kā arī jaunatnes lietu konsultatīvās padomes/komisijas izveide un tās darba organizēšana. Šīs tikšanās sekmēja LJP un IZM izpratni par reālo darba ar jaunatni situāciju pašvaldībās, deva iespēju iepazīties ne tikai ar izaicinājumiem, bet arī ar labajām praksēm, savukārt ilgtermiņā tas sekmēs jaunatnes jomā iesaistīto pušu sadarbību, vienlīdzīgāku iespēju jauniešiem nodrošināšanu pašvaldībās, kā arī sekmēs darba ar jaunatni sistēmas izveidi un attīstīšanu.

3. Ar plašu kampaņu izdevies plaši “pievērst uzmanību” darba ar jaunatni potenciālam, zemajam finansējumam un citām problēmām

Lai pievērstu sabiedrības un Saeimas deputātu uzmanību jaunatnes jomas problēmām un zemajam finansējumam, projektā tika īstenota plaša kampaņa #TapisArJauniešuEnerģiju. Lai popularizētu jaunatnes NVO nozīmi, mājaslapā jauniesuenergija.ljp.lv tika apkopoti jauniešu iniciatīvu piemēri no visas Latvijas, kā arī publicētas 13. Saeimas deputātu nostājas jaunatnes politikas jautājumos. Kampaņas rezultātā jaunatnes jomas izaicinājumiem tika pievērsta Saeimas deputātu un IZM uzmanība, kā rezultātā finanšu palielinājums IZM Jaunatnes politikas valsts programmā tika iezīmēts kā viena no prioritātēm. Tāpat LJP ir gandarīta par kampaņas laikā radīto saukli “Jaunieši – Latvijas vērtīgākā atjaunojamā enerģija”, kuru nu jau iemīļojuši ļoti daudz jaunieši un jaunatnes jomā strādājošie un izmanto gan dažādās diskusijās, gan kā apdruku krekliem, somām u.c. reprezentatīvajiem materiāliem.

4. Panākts nozīmīgs finansējuma palielinājums Izglītības un zinātnes ministrijas jaunatnes politikas valsts programmai

Pateicoties aktīvam interešu pārstāvības darbam, jaunatnes jomai 2022. gada IZM budžetā papildus piešķirti 0,75 miljoni eiro, kas tiks novirzīti kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas veidošanai darbam ar jaunatni, jauniešu līdzdalības veicināšanai un sociālās iekļaušanas pasākumiem, īpaši akcentējot jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu.

5. Panākti jaunatnes organizācijām “draudzīgāki” projektu konkursu nosacījumi

Interešu pārstāvības aktivitāšu rezultātā tika panāktas vairākas jaunatnes NVO labvēlīgas izmaiņas, piemēram, piemēram, IZM Jaunatnes politikas valsts programmas projektu konkursā tika atcelts 20% ierobežojums administratīvajām izmaksām, kas palīdzēs organizācijām stiprināt savu kapacitāti un veiksmīgāk attīstīt savu darbību.

6. Nodrošināta jaunatnes NVO iesaistīšana Covid-19 seku risināšanā, panākot īpašas atbalsta programmas izveidi NVO

LJP uzsver, ka ar šīs atbalsta programmas izveidi jaunatnes NVO tika atzītas kā nozīmīgs resurss, kas var līdzvērtīgi iesaistīties valstiska līmeņa izaicinājumu risināšanā. Programmas ietvaros finansējumu saņēma Latvijas novadu un pilsētu pašvaldības, pašvaldību iestādes un nevalstiskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi), kas ir iesaistītas darbā ar jaunatni. Kopumā Covid-19 seku mazināšanai tika īstenotas 47 iniciatīvas.

7. Veikts nozīmīgs pētījums par jaunatnes NVO pieejamajiem atbalsta instrumentiem un kapacitātes stiprināšanas vajadzībām

Pētījuma rezultāti tika izmantoti projekta laikā veiktajās interešu aizstāvības aktivitātēs un tiks izmantoti arī turpmāk, lai veicinātu kvalitatīvu un efektīvu atbalsta instrumentu izveidi jaunatnes NVO un to kapacitātes stiprināšanai.

8. Spēcināti, motivēti un iedrošināti jauni jaunatnes līderi

Projekta laikā tika organizētas divas Jaunatnes NVO vēstnieku programmas, kuru laikā 30 jaunieši no visas Latvijas guva teorētiskas un praktiskas prasmes, kas ir svarīgas, iesaistoties jaunatnes NVO darbībā -  sākot no organizācijas dibināšanas līdz aktīvai projektu rakstīšanai un aktivitāšu organizēšanai.  Jaunieši, veicot praktiskus uzdevumus, iepazina jaunu jaunatnes NVO dibināšanas gaitu, projektu vadību, sadarbību, darbu ar ierobežotiem resursiem uz dažādu problēmsituāciju risināšanu, ar ko nākas saskarties jaunatnes organizācijām Latvijā. Tāpat jaunieši uzzināja vairāk par jaunatnes politiku un apguva līderības prasmes, lai turpmāk spētu efektīvi iesaistīties jaunatnes NVO vadībā.

“Ar AIF ilgtermiņa finansiālu atbalstu mums izdevās veicināt sabiedrības un lēmumu pieņēmēju izpratni par jaunatnes NVO darbu un tā nozīmi, palielināt jaunatnes jomai pieejamo finansējumu, kā arī veicināt jauniešu pilsonisko aktīvismu. Sasniegtie projekta rezultāti kalpos kā iestrādnes turpmākajiem soļiem jaunatnes NVO un jomas attīstībā Latvijā” – tā, vērtējot padarītā ilgtermiņa ietekmi, atzīst projekta īstenotāji.

Un kas tālāk?

Nesniedzot pietiekošu valsts atbalstu jaunatnes organizācijām, Latvija varēs turpināt investēt jauniešu negatīvās enerģijas sekās – slimībās, bezdarbā, sociālās problēmās, atkarībās un pat pretvalstiskā rīcībā, tāpēc LJP kā lielākais jaunatnes organizāciju interešu pārstāvis Latvijā turpinās strādāt pie Brīvprātīgā darba likuma, Jaunatnes likuma atkārtotas atvēršanas un jauniešu iesaistes līdzdalības mehānismos, kas sāks darboties līdz ar Pašvaldību likuma spēkā stāšanos.

Jaunatnes politika ir starpnozaru politika, kas iekļauj izglītību, veselību, labklājību un nodarbinātību, kurām ir nozīmīga loma jebkura jaunieša attīstībā, un tai būtu jābūt vienai no valsts prioritātēm, gan domājot par valsts ilgtermiņa plānošanu un ekonomisko labklājību, gan nepieciešamajiem cilvēkresursiem. Lai to nodrošinātu, LJP arī turpmāk iestāsies par jaunatnes NVO un jauniešu interesēm, īstenos dažādas aktivitātes ar mērķi vairāk veicināt izpratni par nepieciešamo ieguldījumu jauniešos un jaunatnes organizācijās.