Latvijas Nedzirdīgo savienība veikusi pētījumu par pilsoniskās līdzdalības prasmju ieguves barjerām un risinājumiem

Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) projektā "Demokrātijas kultūras laboratorija" veiktajā pētījumā secināts, ka nedzirdīgajiem cilvēkiem ir ierobežota piekļuve informācijai par politiskajiem notikumiem un iespējām piedalīties sabiedriskajā dzīvē, jo daudzi politiskie resursi nav nodrošināti tādā veidā, kas būtu pieejams cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

Pētījumā piedalījās 241 nedzirdīgs cilvēks, un parādīja satraucošu ainu - 40% nedzirdīgo cilvēku nejūtas piederīgi dzirdīgo sabiedrībai. Pētījums arī atklāja to, ka nedzirdīgie ir mazāk pilsoniski aktīvi vairāku iemeslu dēļ. Daži no tiem: grūtības izteikt savu viedokli, argumentēt un analizēt, līdzdalība netiek uztverta kā svarīgs vai efektīvs veids, kā ietekmēt sabiedrību.

Tāpat nedzirdīgajiem ir ierobežota piekļuve informācijai par politiskajiem notikumiem un iespējām piedalīties sabiedriskajā dzīvē, jo daudzi politiskie resursi nav nodrošināti tādā veidā, kas būtu pieejams cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Tas arī rada neizpratni par politiskajiem procesiem, tāpēc vajadzīga papildu izglītība un informācija par politikas jautājumiem un procesiem, lai nedzirdīgie justos kompetenti un vēlētos piedalīties. Vēl viens būtisks šķērslis attiecībā uz nedzirdīgajiem ir diskriminācija un stereotipi, kas liek viņiem justies nevēlamiem vai nepietiekami novērtētiem sabiedrībā.

LNS prezidents Edgars Vorslovs neslēpj, ka nedzirdīgie Latvijā jūtas kā “otrā plāna cilvēki”, kuri netiek uzklausīti, un viņu vidū valda viedoklis, ka “darītāji ir citi cilvēki, nevis mēs paši”.

Lai veicinātu pilnvērtīgāku nedzirdīgo līdzpilsoņu iekļaušanos sabiedrībā, LNS ir sagatavojusi izglītojošu videomateriālu latviešu zīmju valodā, kas skaidro pilsoniskās iesaistes un demokrātijas kultūras jēdzienu, veidus un iepazīstina ar labās prakses piemēriem. Videomateriāls tiks publiskots nedzirdīgajiem veltīto pasākumu laikā Nedzirdīgo nedēļas laikā (18.09.– 24.09.) Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Kuldīgā, Rēzeknē, Daugavpilī, Smiltenē un Valmierā.

LNS prezidents Edgars Vorslovs ir pārliecināts, ka nedzirdīgo sabiedrības izglītošanā atbalsts ir jāsniedz visai sabiedrībai: ”Pasaules Nedzirdīgo federācija šī gada Nedzirdīgo nedēļas pasākumiem devusi devīzi “Pasaule, kurā nedzirdīgie var sazināties zīmju valodā”. Projektā ”Demokrātijas kultūras laboratorija” veiktās un plānotās aktivitātes ir solis pretim šādas pasaules veidošanai. Tikai pieejamība saprotamai informācijai un iespējām izteikties zīmju valodā var sekmēt nedzirdīgo cilvēku iesaisti dažādās sabiedrībā notiekošajās pilsoniskajās aktivitātēs”.

LNS ieskatā vieglās latviešu valodas izmantošana ir viens no veidiem, kā veicināt nedzirdīgo cilvēku vienlīdzīgu līdzdalību pašvaldībās un valstī notiekošajos procesos. Vieglā valoda ir īpašs veids, kā pasniegt informāciju, lai tā būtu vieglāk saprotama tiem cilvēkiem, kuriem ir grūtības uztvert valodu, izprast tekstu.

 Avots: Latvijas Nedzirdīgo savienība