Latvijas Radio: Nedzirdīgo dienā atgādina – kopienai lielākās grūtības ir atrast darbu un saņemt izglītību
Latvijā kopumā ir aptuveni 2000 nedzirdīgu cilvēku un 30 000 cilvēku ar nopietniem dzirdes traucējumiem. Lai arī sabiedrības attieksme pret viņiem kļūst aizvien saprotošāka, tomēr joprojām bieži vien viņiem nākas justies kā "otrā plāna cilvēkiem".
Grūtības atrast darbu, piekļūt informācijai un saņemt kvalitatīvu izglītību – galvenās problēmas izcēla Vorslovs.
Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents Edgars Vorslovs, kura zīmju valodā izteikto tulkoja savienības viceprezidente Brigita Lazda norādīja: "Šī nedēļa sākās ar ļoti plašām aktivitātēm, es pat negaidīju, ka būs tik liela atsaucība no medijiem. Vislielākais gandarījums man ir par to, ka arī no ārpuses ir liela interese par mūsu kopienu,"
Nedzirdīgo nedēļas laikā notika 15 visdažādākie pasākumi Rīgā un vēl astoņās pilsētās – atvērto durvju dienas, diskusijas, tikšanās un kultūras pasākumi. Prezentāciju piedzīvoja arī video, kurā var iepazīt aktīvus nedzirdīgo kopienas cilvēkus.
"Līdz manām ausīm nonāca ziņa, ka šis videorullītis ļoti uzrunā dzirdīgo sabiedrību. Man pašam no tā īpaši palika atmiņā tēze, ka – nedzirdīgs cilvēks nevar iemācīties dzirdēt, bet dzirdīgs cilvēks var iemācīties zīmju valodu," atzīmēja Vorslovs.
Video var uzzināt, ko dara Nedzirdīgo savienība, kas nedzirdīgo kopienas cilvēkus dara laimīgus, par ko viņi sapņo, ar ko draudzējas, kā ceļo un kuras viņi uzskata par sāpīgākajām problēmām. Video fragmentā norādīts: "Ir nepieciešams televīzijā vairāk pārraidīt subtitrus, lai mēs varam pilnvērtīgi to skatīties, tāpat kā dzirdīgie cilvēki. (..) Vienlīdzību darba vidē! Kāpēc nevar būt nedzirdīgie vienlīdzīgi ar dzirdīgajiem? Neskatoties uz viņu ausi."
Grūtības atrast darbu, piekļūt informācijai un saņemt kvalitatīvu izglītību – galvenās problēmas izcēla Vorslovs.
"Ja sabiedrībā šobrīd kopumā runā par izglītības līmeņa krišanos, tad nedzirdīgiem cilvēkiem tas, protams, arī krītas, jo viņiem jau ir vēl grūtāk. Lai viņi iegūtu kvalitatīvu izglītību, viņam ir jābūt pieejamai vēl arī zīmju valodai," pauda Vorslovs.
Tomēr soli pa solim, pateicoties arī pašu nedzirdīgo kopienas aktivitātēm, sabiedrības attieksme kļūst saprotošāka un pieņemošāka. Liela artava tajā ir arī dažādiem kultūras projektiem, piemēram, kora "Balsis" iniciatīvai veidot koncertus "Ieraugi nedzirdēto", kas kormūziku ļauj izbaudīt arī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.
Vorslovs norādīja: ""Balsis" patiesībā ir pirmie, kas padomāja par nedzirdīgajiem, konsultējās ar mums, kā mūzika, dziesma varētu būt pieejama tieši cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Mēs mēģinājām dažādus variantus – gan ar vibrāciju, gan ar ritmu, gan ar tulkojumu, arī koncertos pieaicinot zīmju valodas tulku. Tas ļoti priecē, ka arī nedzirdīgs cilvēks var apmeklēt koncertzāli, būt kopā ar visiem un koncertu baudīt zīmju valodā".
Zīmju valodu savās norisēs iesaistījis arī teātra festivāls "Homo Novus" un sarunu festivāls "Lampa".
Informācija: www.lns.lv
