Lauku partnerības "Lielupe" atskats uz pieredzes apmaiņu Norvēģijā
Projekts: Līdzdalības un pilsoniskās aktivitātes paaugstināšana Jelgavas un Ozolnieku novados.
Biedrība Lauku partnerība “Lielupe”, īstenojot iniciatīvu, lai sniegtu atbalstu iedzīvotāju līdzdalības attīstīšanai Jelgavas novadā, no 23. līdz 26.aprīlim devās pieredzes apmaiņā, lai iepazītu labo praksi iedzīvotāju iesaistē Norvēģijā, Levangeras reģionā.
Norvēģijas vizītes laikā tika apmeklētas dažādas iestādes - vietējā pašvaldība, bibliotēka, bērnudārzs, un muzejs, kas veidots kā kopienas centrs. Latvijas pārstāvji tikās ar vietējās lēmējvaras pārstāvjiem, pašvaldības vicemēri, izpilddirektoru, kultūras pārvaldes un bibliotēkas pārstāvjiem, vietējo NVO pārstāvjiem, uzņēmējiem, kā arī senioru, izglītotāju, cilvēku ar kustību traucējumiem padomes pārstāvjiem, kas aktīvi līdzdarbojas dažādu jomu attīstībā Levangeras apkaimēs.
Paralēli iestāžu apmeklējumiem programmu caurvija diskusijas starp Latvijas un Norvēģijas pārstāvjiem. Jau pirmajā dienā tika pārrunāts, kas ir pamats demokrātijai. Norvēģijas partnerorganizācijas pārstāvis Henriks, balstoties uz līdzšinējo pieredzi par to, kā veidojas demokrātiska sabiedrība Norvēģijā, pieminēja būtisku atslēgas vārdu - uzticēšanās. Tas raisīja plašāku diskusiju, izskanēja viedokļi, ka uzticēšanās prasa ievērot līdzsvaru, lai nenonākam situācijā, kad tā tiek izmantota nelabvēlīgā veidā ikvienam iesaistītajam. Tika secināts, ka Latvijā ir grūti uzticēties otram, sākot ar ikdienas jautājumu risināšanu pagastā līdz pat sadarbībai deputātu vidū un valsts mērogā. Tāpēc ikvienam, kas ir iesaistīts līdzdalības veicināšanā, ir būtiski saprast šos cēloņus nespējai uzticēties, lai pareizi pozicionētu aktivitātes līdzdalības veicināšanai. Uzticēšanās ir viena no pamatvērtībām demokrātiskai sabiedrībai. Ja sabiedrībā valda savstarpēja uzticēšanās, tas dod būtisku kopējo labumu visiem, lietas un procesi var notikt daudz ātrāk un arī lētāk, nav nepieciešami dārgi kontroles mehānismi.
Norvēģijā iedzīvotāji aktīvi veic brīvprātīgo darbu. Valdība atbalsta brīvprātīgo darbu, piešķirot finanses un atbildību, akcentējot ekspertu nozīmi brīvprātīgajā darbā. Pārvalde strādā pēc motīva “sistēma funkcionē visiem”. Organizācijas, kas darbojas šajā reģionā, lai īstenotu savas ieceres, saņem nelielu daļu finansējuma no valsts un pašvaldības, bet lielāko daļu piesaista no bankām un uzņēmējiem. Šeit darbojas arī līdzdalības padomes, kas savieno brīvprātīgā darba veicējus ar pašvaldību.
Latvijas pārstāvji arī tika iepazīstināti ar vairākām aktivitātēm, kas tiek īstenotas reģionā. Piemēram, “Dīvāna akcija”, kas rosināja iedzīvotājus nesēdēt pārāk ilgi pie televizoriem vai “Dugna”, kas ir plaša mēroga akcija Norvēģijā, līdzīga pie mums zināmajai Lielajai talkai. Visos reģiona pasākumos notiek sadarbība gan ar brīvprātīgajiem, gan ar nevalstiskajām organizācijām, pašvaldību un iedzīvotājiem. Šeit svarīgi, lai katram iedzīvotājam ir iespēja iesaistīties, darboties un uzlabot savas dzīves kvalitāti.
Viens no spilgtākiem labās prakses piemēriem - Levangeras pašvaldības darba plānošanā daudzās jomās iesaistās paši iedzīvotāji. Tas ir gadiem veidots sadarbības modelis. Dažādu jomu attīstības plānošanā, jautājumu risināšanā notiek komunikācija ar dažādu kopienas grupu pārstāvjiem. Šeit darbojas senioru padome, jauniešu padome, izglītotāju asociācija, cilvēku ar kustību traucējumiem padome u.c., tā regulāri nodrošinot informācijas apmaiņu - atklātu komunikāciju starp pašvaldību un iedzīvotājiem.
Norvēģijas pārstāvji latviešiem novēlēja - novērtēt sevi kā nāciju, dziedināt pagātnes traumas un iemācīties uzticēšanos, apzināties, ka pašiem ir daudz resursu kopienas attīstībai un līdzdalības kvalitātes turpmākai attīstībai; galvenais ir darīt.
Pieredzes apmaiņas dalībnieku atziņas pēc atgriešanās Latvijā:
“Viss brauciens bija patīkamiem iespaidiem un pieredzes bagāts, programma pārdomāta, dinamiska un informatīva.”
“No dalības šajā pieredzes braucienā es ieguvu pārliecību, ka mana pašreizējā darbība, veidojot iedzīvotāju padomes, ir pareiza. Ieguvu atbalstu un pārliecību iedzīvotāju padomju veidošanā.”
“Es ieguvu daudz - citādāku skatījumu uz dzīvi kopumā, jaunus kontaktus, pozitīvas emocijas un daudz, daudz ideju, kuras nu vēlos realizēt arī savā pagastā. Šis brauciens man lika aizdomāties par idejām "ārpus rāmja jeb kastes", kas arī ir ļoti būtiski, lai ieinteresētu iedzīvotājus iesaistīties/ līdzdarboties. Neskaitāmas sarunas par iedzīvotāju līdzdarbošanos noteikti bija vērtīgas un lika aizdomāties par to, ko, iespējams, daru nepareizi.”
Pieredzes apmaiņas programma tika veidota sadarbībā ar Norvēģijas organizāciju Henric Johansson Konsult.
Avots: www.kopdare.lv