Mežinieki uz aktīvā iedzīvotāju rīcībā balstīta attīstības ceļa
Šajā gadā Mežinieku apkaimes kopienas darbīgie ļaudis pierādījuši to, ka, lai nodrošinātu virzību uz mērķi, galvenais ir vēlme rīkoties; realizētas daudzas idejas, kas devušas negaidīti labus rezultātus un izveidojušas labvēlīgu augsni tālākai ieceres – kļūt par īstu viedo ciemu – attīstībai.
Plakanciems un Mellupi ir divi meža masīvu un purvu ieskauti ciematiņi, kuru iedzīvotāji apvienojušies kopienā un nodēvējuši sevi šīs vietas vēsturiskajā nosaukumā - Mežinieki. Jau izsenis apkaime atradusies tālu no novada centra un iedzīvotājiem neizbēgami nācies savstarpēji komunicēt un sadarboties, lai nodrošinātu labvēlīgākus apstākļus saimniekošanai un dzīvošanai. Taču pēdējā pusgada laikā Mežinieku pusē ir bijusi jūtama īpaši liela vietējo iedzīvotāju aktivitāte.
Daudzas Mežinieku kopienas darbības šogad notikušas biedrības “Mežinieku apkaimes attīstībai” izlolotā projekta “Biedrības kapacitātes stiprināšana pārejai jaunā attīstības posmā”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds” ietvaros.
Projekta ietvaros jūlija mēnesī noritēja iedzīvotāju sociālā aptauja "Es un Mežinieku apkaime". Aptaujas mērķis bija apzināt Mežinieku apkaimes galvenos - cilvēkresursus, izzināt iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, uzzināt, ar ko vietējie ļaudis lepojas, kādi ir izaicinājumi, kā arī informēt apkaimes iedzīvotājus par biedrību un aktivizēt, iesaistīt jaunus apkaimes iedzīvotājus biedrības darbībā. Pieci reģionālie koordinatori apsekoja kopā 148 mājsaimniecības Plakanciemā, Mellupos un tiem piegulošajās lauku teritorijās. Aktivitāti izrādīja 130 respondenti no 93 mājsaimniecībām vecuma grupā no 15 līdz 85 gadiem. Mežinieku apkaimes iedzīvotāji uzrādīja ļoti labu atsaucību un iesaisti, aptaujā sniegtās atbildes bija pārdomātas un kvalitatīvas.
Aptaujā noskaidrojās, ka Mežinieku apkaimes ļaudis galvenokārt lepojas ar saviem cilvēkiem un tīro neskarto dabu tik tuvu Rīgai. Iedzīvotājiem daudz svarīgāk šķiet saglabāt tīru apkārtējo vidi, rūpēties par to, veicināt cilvēkam un videi draudzīgu saimniekošanu, nekā atbalstīt jaunu darba vietu rašanos, ielaižot Mežinieku apkaimē lielos uzņēmumus. Apkaimes lielākais izaicinājums ir izveidot dzīvošanai labu infrastruktūru, ko tikai daļēji gan iespējams risināt ar vietējo ļaužu pašu iniciatīvām, taču iedzīvotāji ir pilni apņēmības ar maziem solīšiem palīdzēt radīt risinājumus.
Biedrības “Mežinieku apkaimes attīstībai” kodols šovasar devies arī divos pieredzes apmaiņas braucienos uz viedā ciema statusu ieguvušām apkaimēm un uzklausīja veiksmes un izaicinājumu stāstus no Liepas un Skujenes kopienām Vidzemē, kā arī no Ziemupes un Alsungas kopienām Kurzemē, kur kopienu līderi vaļsirdīgi dalījās pieredzē, iedrošinot turpināt iesākto, mērķtiecīgi doties uz priekšu un vienam otru atbalstīt. Katras kopienas pamatā ir vairāki līderi, kas mīl un ir saauguši ar konkrēto vietu un vēlas dzīves vidi padarīt tajā vēl pievilcīgāku. Ar savām darbībām tie vairo arī citu apkaimes iedzīvotāju piederības sajūtu vietai un rada kaimiņu jeb “pleca” sajūtu starp apkaimes iedzīvotājiem, kas arī ir kopienas izveides pamatā. No pieredzes braucieniem ir atvestas līdzi daudzas atziņas, kuras noderēs Mežinieku kopienas tālākā izaugsmē. Viena no projekta vadītājas Ineses Kukles atziņām: “Katrai spēcīgai kopienai identitātei ir būtiska nozīme, kura uz āru tiek parādīta/pozicionēta noteiktā tēlā, kas var izpausties gan noteiktos produktos (piemēram, produkti no skujām, čiekuriem, sklandrauši), gan notikumos (Liepas ceļotāju dienas, Ma-daras festivāls), gan telpas, atmosfēras radīšanā (Ziemupes kultūrbode, koprades telpa). Ar zīmolu – tēlu mēs dalāmies kopienas misijas apziņā.”
27.augustā Mežinieku ļaudis pulcējās uz nu jau kārtējā apkaimes iedzīvotāju kopsapulci, tik šoreiz tās mērķis bija daudzsološs – jāuzsāk stratēģiskā attīstības plāna izstrāde Mežinieku kopienai. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja un aktīvi darba grupās līdzi darbojās arī novada priekšsēdētājs Juris Žilko.
Kopsapulcē iedzīvotāji uzzināja par Mežinieku nosaukuma izcelsmi, atskatījās uz Mežiniekos jau paveikto un kopienas izveides procesiem, iepazinās ar projektā aktuālo un plānoto, kā arī uzzināja par lielās Mežinieku iedzīvotāju sociālās aptaujas rezultātiem. Pasākuma otrajā daļā iedzīvotāji darbojās četrās grupās, kurās tika spriests par to, kā būt kopā un sadarboties, kā padarīt apkaimi pievilcīgāku dzīvošanai, kā sekmēt vietējo ekonomiku, un arī par Mežinieku kopienas tēla veidošanu un atpazīstamības veicināšanu.
Viena no darba grupas vadītājām un biedrības valdes loceklēm Ineta Boša teic: “Kad izvirzījām idejas, sapratām, ka lielākoties tās ir tādas, kuras varam realizēt mēs paši, rakstot projektus, ejot kopā un darot. Cilvēki neprasa un nesapņo par nereālām lietām, bet runā par būtisko, par reāli izpildāmām vienkāršām lietām, kas nepieciešamas, lai dzīvotu drošāk, saliedētāk, acīm un sirdij tīkamākā apkārtnē.” Kā piemērus varam minēt pieturvietu sakārtošanu, atkritumu savākšanu, skaistu puķu dobju izveidi, grāmatu skapja ierīkošanu, universāla atpūtas laukuma izveidi, Misas upes krastu iztīrīšanu ar mērķi attīstīt zaļot tūrismu, kā arī Mežinieku tirgus laukuma labiekārtošanu.
Bija manāms, ka izsakot idejas, vienoti bija ļoti dažāda vecuma iedzīvotāji un nebija jūtama būtiska atšķirība vajadzībās un risinājumos pa vecuma grupām. Biedrības valde secina, ka jāturpina aktivizēt apkaime, iesaistot vietējos ļaudis, gan turpinot izzināt iedzīvotāju viedokli un veidojot dažādas aptaujas, gan uzticot konkrētus uzdevumus un iesaistot pasākumu organizēšanā. Iedzīvotāji īpaši pauda atbalstu aktivitātēm, kur var ko jaunu iemācīties, iegūt savstarpēju pieredzi, izveidot vai labiekārtot, kā arī tradicionāliem - regulāriem kopā būšanas pasākumiem, kā ikgadējiem Mežinieku svētkiem, Jāņu ielīgošanai, rudens tirdziņiem, kas notiek katru gadu.
Mežinieku kopienai ar projekta palīdzību ir tapis arī savs logo, mājaslapa www.mezinieki.lv, izdots buklets un Instagram konts @mezinieku_apkaime, taču ideju un darāmā ir daudz, daudz vairāk!
Avots: biedrība “Mežinieku apkaimes attīstībai"
