OAB pieredzes apmaiņas brauciens Liepājā (II daļa)

Turpinot atskatīties uz Ogres attīstības biedrības (OAB) pieredzes braucieniem Kurzemē, Pūpolsvētdienas rītā Liepājā OAB komandu sagaida Arvīds Vitāls – Liepājas būvvaldes vadītājs un Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles zvaniķis. OAB tiek dota vienreizēja iespēja - gan tuvplānā palūkoties un noklausīties katedrāles zvanu spēli, gan apskatīt Liepājas panorāmu no putna lidojuma.

Pati Sv. Trīsvienības katedrāle, veidota vēlīna baroka stilā ar klasicisma iezīmēm, ir slavena ar savām ērģelēm, kas būvētas 1758.gadā un pārbūvētas 1885.gadā, iegūstot kopskaitā 7000 stabuļu, 131 reģistrus un 4 manuāļus. Līdz 1912.gadam tās bija pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles, šobrīd tās ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. Liepājas pašvaldība 2008. gadā nolēma Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles virzīt iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Diemžēl, dievkalpojuma dēļ iespaidīgo ērģeļu tuvāka apskate šoreiz izpalika.

No vēju pilsētas debesu plašumiem atkal nolaidušies uz zemes, satiekam Ilzi Bernāti, Liepājas būvvaldes pieminekļu aizsardzības inspektori, kura mūs iepazīstina ar pārmaiņu procesiem Liepājas vēsturiskajā apbūvē.

Kā pirmais pozitīvais piemērs mūsu ceļā ir Liepājas centrā esošais t.s. Juliannas pagalms. Tā daļa no vēsturiskās ostmalas un šodienas promenādes, kur industriālās ēkas – tipogrāfija un sandaļu fabrika ar četru to īpašnieku pūlēm ir pārtapušas par atvērtu un pieejamu vietu ar biroju telpām, veikaliem, bāru un restorānu. Ar saukli - ar cieņu pret pagātni, bet skatu nākotnē bijušās ražošanas ēkas ir pārtapušas par vietu, kur dažādos pasākumos pavadīt laiku kopā ar draugiem un ģimeni.

Arhitektūru reizēm mēdz dēvēt par sastingušu mūziku. Nenoliedzami, Liepājā tās ir pārpārēm, bet liepājnieki ir gājuši vēl tālāk un iemūžinājuši savas pilsētas himnu – izlieti no bronzas, dziesmas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” varoņi – laivinieks, zārcinieks, vārna, telefonists un citi ir ērti izkārtojušies Kūrmājas prospekta garumā. 

Tālāk ceļš mūs ved cauri Liepājai, apskatot vēsturiskās apbūves metamorfozes.

Līdzīgi kā Kuldīgā, arī Liepājā pašvaldība kopš 2015.gada finansiāli atbalsta kultūras pieminekļu izpēti (apsekošanu, inventarizāciju, arhitektoniski vēsturisko izpēti), būvprojektu sagatavošanu un ēku vai to detaļu restaurācijas darbus. Dokumentācijas sagatavošanai līdzfinansējums ir 75 % no kopējām projekta izmaksām, bet ne vairāk kā 2000 eiro, būvdarbiem 75%, bet ne vairāk kā 20 000 eiro, savukārt atsevišķu detaļu, piemēram, vēsturisko būvgaldniecības izstrādājumu - logu, durvju u.c. elementu atjaunošanai – 50% no kopējām izmaksām, bet ne vairāk kā 2000 eiro.

Arī māksliniece Lienes Eltermanes ģimene tur rūpi par 1697.gadā celtu namu Liepājā, kurā iekārtotas gan dzīvojamās telpas, gan arī neliels mākslas salons.

Ne vienmēr uzreiz izdodas restaurēt visu māju kopumā, tomēr pat daļēja vēsturisko ēku vai to daļu, piemēram, verandu, jumtu, logu vai pat tikai ārdurvju restaurācija ļauj saskatīt skaistumu, kas šīm ēkām piemīt, stimulējot īpašniekus un sabiedrību censties sasniegt vairāk.

Pozitīvi, ka pamazām pieaug gan īpašnieku vēlme ieguldīt līdzekļus vēsturisko ēku sakopšanā, kā arī tas, ka notiek īpašnieku maiņa, problemātiskās ēkas iegādājoties īpašniekiem, kas novērtē vēstures  mantojumu un ir gatavi ieguldīt līdzekļus tā atjaunošanā.

Ar savu pieredzi būvprojektu izstrādē vēsturiskām ēkām Liepājā  dalās arī arhitekte Ilze Mekša. Visaugstāko novērtējumu par savu darbu – zelta ananāsu jeb Latvijas arhitektūras gada balvu Ilze 2018.gadā ir saņēmusi tieši par vēsturiskās ēkas – Liepājas 1.ģimnāzijas atjaunošanu un pārbūvi.

Ilze stāsta, ka izdevies papildināt arī pilsētas vēsturi ar jauniem faktiem par Liepājas slavenākā arhitekta, kas veidojis tās veidolu, Paula Maksa Berči darbību, projektēšanas gaitā meklējot informācija par konkrēto ēku, izdevies atklāt, ka tās līdz šim nezināmais autors ir tieši Berči.

Protams, ka Liepājas apmeklējums nebūtu pilnīgs bez viesošanās pie pavasarīgās jūras un Piejūras parka apskate. Parks un tajā esošie objekti šobrīd atrodas aktīvā būvniecības stadijā – tiek bruģēti jauni celiņi un ievilkts apgaismojums, beigām tuvojas arī leģendārās brīvdabas estrādes “Pūt vējiņi” un kafejnīcas paviljona pārbūve.

Pieredzes apmaiņas pasākuma noslēgums šoreiz arī ir vēsturiskā ēkā – Hoijeres kundzes namā, kas sevī apvieno gan funkcionējošu 17.gs krogu, gan 17.–19. gadsimta interjera muzeju. Atjaunotā ēka savu slavu ir iemantojusi jau izsenis, pateicoties faktam, ka 1697.gadā  viesojoties Liepājā  t.s.  Lielās sūtniecības laikā tieši šeit ir apmeties Krievijas cars Pēteris I. Ēkas atjaunošanas gaitā veikti ievērojami restaurācijas un būvniecības darbi, un to gaitā atrasti vairāk kā simts dažādi arheoloģiskie atradumi, daļa no tiem ir izstādīti ēkā. Autentisku noskaņu rada gan Latvijā, gan ārvalstīs iegādātās un restaurētās mēbeles un sadzīves priekšmeti, kas šobrīd ieņēmušas savu pastāvīgo vietu ēkā. Kopumā šajā ēkā ieguldīti ievērojami līdzekļi. Pieredzes apmaiņas vizītē novērojām, ka labu rezultātu iespējams panākt arī ar daudz mazākiem ieguldījumiem, pašiem īpašniekiem aktīvi darbojoties un sistemātiski soli pa soli katru gadu veicot nelielus atjaunošanas darbus, kā tas ir izdevies vairākos, piemēram, ar Liepājas pašvaldības līdzfinansējumu realizētos ēku atjaunošanas projektos (Bāriņu ielā 23 un 31).

Divas dienas Ogres Attīstības Biedrības biedriem bija iespēja iepazīt pieredzi, kā Kurzemes pašvaldības veicina vēsturisko ēku saglabāšanu un atjaunošanu. Pieredzes apmaiņa ir veids, kā saskatīt savas organizācijas stiprās un vājās vietas, paskatīties uz savām iespējām no malas, izvairīties no citu pieļautām kļūdām un iniciēt jaunas idejas. Līdzīgi pasākumi būtu veicami arī Ogrē, izglītojot un materiāli atbalstot vēsturisko celtņu īpašniekus vēl vairāk rūpēties par ēkām, kas, kontrastējot ar padomju laika apbūvi, atgādina par pilsētas kūrorta pagātni un piešķir tai īpašo, Ogres, savdabību.

Aktivitātes, kas vērstas uz organizācijas attīstību un kapacitātes stiprināšanu tika organizētas projekta “OAB ok” (Nr. AIF/2021/IK/213) ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.