Pirmo reizi Jelgavas novadā īstenots demokrātijas festivāls "Kopienas sarunas"
20. augustā Jelgavas novada Zaļenieku muižā notika pirmais demokrātijas festivāls KOPIENAS SARUNAS. Festivāla mērķis bija rosināt iedzīvotājus interesēties par sabiedriskajām norisēm un veicināt demokrātiskas sarunu kultūras veidošanos. Aizrautīgās sarunās un radošās darbnīcās Zaļenieku muižā un parkā kopumā viesojās 250 dalībnieku.
Festivālu uzsāka sarunas “Cilvēki rada” ar viesiem no viedā ciema Jaunmuižā, biedrības TUVU un sociālā uzņēmuma “Glūdas mājskola”, kas dalījās pieredzē par pašu īstenotām aktivitātēm savā kopienā. Turpinājumā festivāla dalībniekiem bija iespēja apmeklēt divas no četrām sarunu telpām - komunikācija, organizācija, laba pārvaldība un apzinātība, lai kopā ar tēmu ekspertiem Vili Brūveri, Lindu Ķaukuli, Reini Širokovu un Ievu Moricu neformālā vidē rastu atbildes uz sekojošiem jautājumiem - kas ir laba saruna, kā dzīvot apzināti, cik daudz varam izmainīt, darot kopā? Ar praktiskiem piemēriem šīs sarunas bagātināja īpašie viesi, kas dalījās savā pieredzē konkrētās tēmas ietvaros. Sarunu telpā ORGANIZĀCIJA par iedzīvotāju iniciatīvas grupas darbību dalījās Tīreļu iniciatīvas grupas “Lielupes labais krasts” pārstāve Vineta Vilde, par jau izveidotas organizācijas darbību pieredzē dalījās biedrības “Salgales attīstības biedrības” vadītājs Edgars Paulovičs un biedrības “Vecpiebalga savējiem” pārstāvis Edžus Ķaukulis. Sarunu telpā LABA PĀRVALDĪBA īpašie viesi bija Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis un viedā ciema Jaunmuižā vadītāja Ilze Kļava.
Festivāla programmu noslēdza sarunu cikls “Kopdares spēks”. Tēmu eksperti un viesi dalījās atziņās par to, kā kopā darot un sadarbojoties starp dažādiem sektoriem - nevalstisko, publisko un uzņēmējdarbības - spējam radīt pozitīvas izmaiņas vidē, kurā paši dzīvojam. Dažas no festivāla ekspertu atziņām:
Līdzdalība sākas ar mazumiņu. Kā iesēt sēkliņu. Ar teikšanu "jā" iespējām. Ar maziem darbiem, ar iesaistīšanos mēs soli pa solim jau kopā virzāmies uz kā lielāka sasniegšanu, un tad ar aktīvām un mērķtiecīgām darbībām mēs izdarām lielas lietas. Būtiski ir saprast, kur es jūtos piederīgs, un kas ir tas, ko es varu sniegt vietējai kopienai. (Linda Ķaukule)
Demokrātija ir sarunāšanās kultūra. Saruna ir process, kurā mēs kopīgi piedzīvojam viens otru. Sarunā ir divi ceļi, - mēs varam izvēlēties pierādīt savu viedokli vai izvēlēties iet kopīgu izziņas ceļu. Klausīšanās praktizēšana ir vērtīgs process. Ceļa vārdi Kopdarei - ja mēs domājam, ka mēs varam, vai domājam, ka mēs nevaram, mums ir taisnība abos gadījumos. (Ieva Morica)
Skatoties uz līdzdalību un sadarbību, te nav ātro risinājumu. Tas ir kā maratons, un tam ir jāgatavojas. Ir vajadzīgi dažādi treniņi - tikšanās starp pašvaldības pārstāvjiem un iedzīvotājiem, tikšanās kopienā, kopīgi pasākumi. Svarīga ir regularitāte. Kopienu līderi šobrīd ir kopdares virzītājspēks. Ilgtermiņā ir jādomā, kā mēs varam izmantot šo potenciālu, lai risinātu tos jautājumus, kas mums ir aktuāli. Līdzdalības potenciāls ir jāizmanto. Demokrātija ir privilēģija, pilsoņa privilēģija, to tā uztverot, mēs ar milzīgu atbildību attiecamies pret ro. Būt kopienā un ko darīt, tā ir privilēģija. (Vilis Brūveris)
Mēs lietas varam darīt vērīgi, nevis pavirši, lietas veikt iejūtīgi, nevis reaģējot ar pirmo impulsu. Cilvēciskā spēja sadarboties, komunicēt apzināti, sevi labāk pārvaldīt, tā ir prasme kās jātrenē. Kad esi mierā ar savu nostāju, tevī ir kapacitāte un vieta dzirdēt cita viedokli. Tu esi atvērts uzklausīt. Mums ir nepieciešami līderi, kas ir līdzjūtīgi un cilvēciski. Cilvēkiem šodien interesē, kā justies labāk, sevi vadīt labāk. (Reinis Širokovs)
Kā atzina daudzi no festivāla dalībniekiem, vairākas tēmas bija ļoti svarīgas un nozīmīgas ikvienam. Dalībnieku atsauksmēs izskanēja šādi atzinumi: “Kvalitatīvs izpildījums un rezonanse nacionālajā līmenī!”, “Jūtos iedvesmota pēc festivāla sarunām!”, “Sadarbībā ir spēks. Lielisks pasākums!”, “Pasākums bija super, un tēmas arī ļoti labas un svētīgas. Ceru, ka būs atkārtojums arī nākamgad.”
Festivāla laikā darbojās arī radošās darbnīcas bērniem, ko vadīja sociālais uzņēmums “Glūdas mājskola”. Pieaugušajiem festivāla dalībniekiem tika piedāvātas ar dabas tēmu saistītas darbnīcas, savukārt festivāla izskaņā visus dalībniekus iepriecināja mākslinieku Madaras Buškevicas, Ervīna Ramiņa un ģitārista Mārča Vasiļevska sniegtais koncerts.
Avots: www.kopdare.lv
