Projektā “Cilvēktiesības visiem” sniegts atbalsts jau vairāk nekā 20 patvēruma meklētājiem
Kopš projekta uzsākšanas “Gribu palīdzēt bēgļiem” sniegusi atbalstu jau 22 cilvēkiem, kuri 2021.-2023. gadā mēģinājuši šķērsot/ šķērsojuši Latvijas-Baltkrievijas robežu ar mērķi lūgt patvērumu un saskārušies ar savu tiesību uz patvērumu neievērošanu vai noliegšanu. Juridiskā palīdzība sniegta, lai nodrošinātu cilvēku piekļuvi patvēruma procedūrai, kā arī viņu iespēju sūdzēties par iespējamām prettiesiskam darbībām pret viņiem, piemēram, nepamatotu fiziska spēka pielietošanu, viņu tiesību uz veselību un dzīvību pārkāpšanu. Atsevišķos gadījumos biedrība arī atbalstījusi patvēruma meklētāju vēlmi vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Tāpat projekta laikā ievāktas un apkopotas arī 44 cilvēku liecības par pieredzēto uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Robežšķērsotāju-potenciālo patvēruma meklētāju liecības un darbs ar juridiskās palīdzības saņēmējiem uzrāda uztraucošas tendences patvēruma tiesību ierobežošanā Latvijā, uz kurām “Gribu palīdzēt bēgļiem” atkārtoti norādījusi gan publiskos paziņojumos, gan atzinumos par tiesību aktu projektiem. Konkrētāk, robežšķērsotāju sniegtā informācija liek secināt, ka:
- Lielākajai daļai trešo valstu pilsoņu, kas nonāk pie Latvijas robežas ar Baltkrieviju, tiek liegta piekļuve patvēruma procedūrai, tādējādi pārkāpjot viņu tiesības uz patvērumu.
- Robežšķērsotāju, tai skaitā tādu ievainojamu grupu kā ģimenes ar bērniem, nepavadīti nepilngadīgi cilvēki, seniori, cilvēki ar veselības problēmām, individuālie apstākļi ne vienmēr tiek konsekventi izvērtēti un ņemti vērā (biedrības rīcībā ir liecības gan par ģimeņu ar bērniem, gan nepavadītu nepilngadīgu personu atgrūšanu).
- Pieņemot lēmumus par personu uzņemšanu vai neuzņemšanu Latvijā, ne vienmēr tiek ievērots ģimenes vienotības princips, proti, daļa no ģimenes tiek atgrūsti.
- Potenciālo patvēruma meklētāju tiesības uz dzīvību Latvijā netiek pilnībā aizsargātas. Biedrības rīcībā ir liecības par gan vardarbību pret robežšķērsotājiem, gan par viņu veselības problēmu neņemšanu vērā, kas dažos gadījumos beigusies ar nāvi.
Ņemot vērā nesen ierosinātos grozījumus Valsts robežsardzes likumā un Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kas paredz institucionalizēt potenciālo patvēruma meklētāju atgrūšanu no robežas, pārkāpjot starptautiskās konvencijās un ES likumos nostiprināto neizraidīšanas principu un kolektīvās izraidīšanas aizliegumu, vēlamies vēlreiz uzsvērt, ka:
- Atgrūšana (angl. pushbakcs) ir prettiesiska: ikvienam trešās valsts pilsonim ir tiesības pieteikties patvērumam, pat ja viņš/ viņa šķērsojis/-usi robežu likumam neatbilstošā veidā.
- 1951. gada Ženēvas Konvencijā par bēgļa statusu un ES likumos nostiprinātais neizraidīšanas (angl. non-refoulement) princips nav atceļamas arī ārkārtas situācijās.
- Robežšķērsotāju atgrūšana no robežas bez pietiekamas viņu individuālo apstākļu izvērtēšanas (piemēram, bez identitāti apliecinošu dokumentu pārbaudes, kas neļauj pārliecināties par personu vecumu un ģimenes saitēm) pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteikto ārzemnieku kolektīvās izraidīšanas aizliegumu.
Tiesības uz patvērumu ir cilvēktiesības!
Avots: www.gribupalidzetbegliem.lv
