Trauksmes celšanas likums ir spēkā jau četrus gadus – kopš 2019. gada 1. maija. “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna), ikdienā konsultējot iedzīvotājus par trauksmes celšanu, ir novērojusi dažādu iestāžu un uzņēmumu praksi, kā tiek vērtēti trauksmes cēlēju ziņojumi.
Viens no svarīgākajiem Trauksmes celšanas likuma mērķiem ir nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tas ir iespējams, ja pēc iespējas biežāk saņemtie ziņojumi tiktu atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Turklāt, atteikums piešķirt trauksmes cēlēja statusu tāpēc, ka personas sniegtā informācija nav apstiprinājusies, nenodrošina pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tādēļ Delna ir izstrādājusi “Vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai”, kurā skaidro, kas atbildīgajām personām iestādēs, uzņēmumus un organizācijās jāņem vērā, izskatot saņemtos trauksmes cēlēju ziņojumus.
Krista Asmusa, Delnas Trauksmes celšanas centra juridiskā konsultante skaidro: “Diemžēl praksē institūcijas mēdz vērtēt iesniegumu pēc būtības jau pirms ir pieņemts lēmums par tā atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu. Rezultātā, ja institūcija atzīst, ka iesniegumā aprakstītajā gadījumā pārkāpums tomēr nav pierādīts, personai nepiešķir trauksmes cēlēja statusu. Delna atgādina, ka sākotnēji ir jāvērtē apstāklis, vai personas iesniegums satur informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm, un persona šo informāciju uzskata par patiesu. Svarīgi ir atcerēties, ka trauksmes celšanas mehānisms ir paredzēts, lai aizsargātu personas, kuras uzdrīkstas un sper soli, lai risinātu situācijas, kuras tās ir novērojušas savā darba vidē. Aizsardzības garantijas personai ir nepieciešamas līdz ar ziņošanas brīdi, jo tūlītēji iestājas negatīvo seku risks.”
