Spēcinātas iedzīvotāju kopienas attālākajās Dienvidlatgales teritorijās
Rakstu sērija "Pārmaiņas izaugsmei" ir stāsti par Aktīvo iedzīvotāju fonda stratēģisko projektu radītajām pārmaiņām demokrātijas kultūras un cilvēktiesību jomā Latvijā.
***
Nesen noslēdzies Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF) stratēģiskais projekts "ES Dienvidlatgalē varu", ko īstenoja partnerība "Kaimiņi” sadarbībā ar Krāslavas rajona partnerību un Preiļu rajona partnerību. Projektā veicināta Dienvidlatgales reģiona mazaktīvāko iedzīvotāju pilsoniskā līdzdalība, stiprināta sadarbība ar pašvaldībām, kā arī radīts spēcīgu pamats iedzīvotāju padomju veidošanai. Kā radusies projekta ideja un kādas ir galvenās pārmaiņas, ko izdevies panākt?
Iesākot stāstu par partnerības "Kaimiņi" ceļu uz AIF stratēģisko projektu, jāmin, ka organizācija kopš 2003. gada aktīvi darbojas lauku teritoriju attīstības jomā, tai skaitā, īstenojot LEADER programmu lauku atbalstam. Jautāta par AIF projekta idejas rašanos, biedrība stāsta, ka LEADER administrēšanā salīdzinoši liels fokuss bijis uz atbalstu uzņēmējdarbībai, taču kādā brīdī biedrība sapratusi - atbalstot uzņēmēju aktivitātes, novārtā atstātas vietējās nevalstiskās organizācijas un organizācija mazāk uzmanības velta tās sākotnējam dibināšanas mērķim - vietējo iedzīvotāju kopienu stiprināšanai, tādēļ likumsakarīgi, ka AIF stratēģisko projektu konkursā pieejamais atbalsts tika izmantots, lai atgūtu saikni ar vietējām kopienām un reģiona nevalstiskajām organizācijām un spēcinātu tās darbam pilsoniskās sabiedrības jomā. Nozīmīgs iemesls vietējo kopienu stiprināšanai bijusi Administratīvi teritoriālā reforma, jo tās rezultātā projektā iesaistīto Dienvidlatgales teritoriju attālums līdz pašvaldības administratīvajam centram pieaudzis līdz 35 - 55 kilometriem, tā vēl vairāk aktualizējot nepieciešamību veidot pilsoniski aktīvas un spēcīgas iedzīvotāju kopienas un jaunas komunikācijas un sadarbības formas - kā savā starpā, tā ar pašvaldībām un citām valsts pārvaldes institūcijām.
Lai arī jau daudzus gadus veiksmīgi strādājam pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jomā, šis darbs nekad nebeidzas, jo demokrātijas kultūras stiprināšanai nozīmīgs ir katrs impulss, īpaši pierobežas teritorijās, kur iedzīvotāju vidū nereti valda uzskats, ka pārmaiņas nav nepieciešamas un varam dzīvot tāpat kā okupācijas laikā – tā projekta aktualitāti komentē idejas autori.
Semināri kopienu aktivizēšanai "ES varu"
Ar zīmīgu nosaukumu "ES varu" Augšdaugavas, Līvānu, Riebiņu, Preiļu, Krāslavas un Aglonas novados projektā notika deviņi semināri, kuru mērķis bija motivēt mazāk aktīvos iedzīvotājus līdzdarboties un iesaistīties pašvaldību darbā, radīt viņos izpratni par šī dialoga nozīmīgumu un padarīt kopienas balsi dzirdamāku pašvaldības līmenī. Kā stāsta projekta īstenotāji, semināri mērķtiecīgi tika īstenoti vietās, kur bija vērojama zemāka biedrību vai iedzīvotāju aktivitāte vai kur iedzīvotāju iesaistes procesus vajadzēja formalizēt. Kā piemēru projekta īstenotāji min Līksnas pagastu, kur vietējie iedzīvotāji ir ļoti aktīvi, taču darbošanās ir neformāla, līdz ar to nav iespējams izmantot dažādas finansējuma piesaistes iespējas, kam visbiežāk nepieciešams juridiskas personas statuss.
Par spīti pandēmijas ierobežojumiem, semināri notika atbilstoši tā brīža apstākļiem – ārā, distancējoties vai arī attālināti, jo bija pilnīgi skaidrs -“Ja nevarēsim iesaistīt iedzīvotājus, var sarauties vai izstiepties” - rezultātu nebūs. Pūliņi ir attaisnojušies - semināros iedzīvotāji sapratuši, ka ne tikai VAR, bet arī VAJAG iet un darīt, ko apliecina arī dalībnieku tālākās gaitas – piemēram, semināru rezultātā Šēderē dibināta biedrība, iedzīvotāji aktīvāk iesnieguši vairāk projektus pašvaldības izsludinātajos mazo grantu konkursos, Kastuļinas un Saunas pagasta kopienas aktīvi iestājušās pret lēmumu slēgt vietējo skolu, bet vairāki jaunieši, kas piedalījušies semināros, vēlāk kandidējuši Saeimas vēlēšanās.
Lai arī nevar izmērīt, cik lielā mērā šīs pārmaiņas notikušas projekta ietekmē, mēs ticam, ka ar šiem semināriem esam iedevuši kopienām jaudīgu “spēka injekciju” un motivāciju aktīvākai līdzdalībai savā teritorijā - par projekta rezultātiem gandarīti ir tā īstenotāji.
Iedzīvotāju iesaiste pašvaldības attīstības dokumentu plānošanā
Paralēli citām projekta aktivitātēm kopienu koordinatori aicināja iedzīvotājus iesaistīties arī pašvaldību plānošanas dokumentu komentēšanā, kā arī regulāri sniedza konsultācijas nevalstiskajām organizācijām. Kā stāsta projekta īstenotāji, svarīgi bija ne tikai aicināt iedzīvotājus iesaistīties, bet arī palīdzēt pamatot savu viedokli un paust konstruktīvus ieteikumus.
Esam novērojuši, ka cilvēki neaktīvi iesaistās sabiedriskajās apspriešanās un par pašvaldībā esošajām problēmām mēdz runāt “pa kaktiem”, taču nevar atbildēt uz jautājumu, ko paši ir darījuši, lai iniciētu problēmu risināšanu. Tāpēc ļoti svarīgi bija iedzīvotājos radīt sajūtu, ka viņi paši var ietekmēt sev nozīmīgas lietas - ir tikai jāiet un jādara - tā iedzīvotāju iesaistes situāciju Preiļos raksturo partnerības vadītāja.
Vērtējot šīs aktivitātes rezultātus, projekta īstenotāji ir gandarīti par iedzīvotāju aktīvo iesaisti pašvaldības attīstības dokumentu apspriešanā, un uzsver, ka projekts raisījis interesi arī par jaunajiem līdzdalības instrumentiem pašvaldībās, kas stājušies spēkā līdz ar jaunā Pašvaldību likuma pieņemšanu. Tā, piemēram, Preiļu partnerība lepojas, ka iedzīvotāju padomju nolikums izstrādāts ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, kuriem patiesi bijusi liela interese par līdzdalību, kā arī iedzīvotāji aktīvi piedalījušies Preiļu novada pašvaldības līdzdalības budžeta veidošanā. Kā projekts kopumā ietekmējis iedzīvotāju un pašvaldību sadarbību? Partnerības atzīst, ka iepriekš pašvaldību darbā bija vērojama tā sauktā faktoloģiskā komunikācija, taču tagad pašvaldību “durvis ir atvērtākas” un sadarbība ir daudz aktīvāka, atvērtāka un tuvāka iedzīvotājiem.
Diskusijas ar politiķiem "Vārds laukiem"
Stiprināt attiecības starp iedzīvotājiem un pašvaldību projektā palīdzēja arī katras partnerības teritorijā rīkotās diskusijas ar politiķiem “Vārds laukiem”. Diskusijā Augšdaugavas novadā tika pārrunāti dažādi sociālie jautājumi, savukārt citos novados tika apspriestas plašākas tēmas, tostarp tajā laikā gaidāmie grozījumi Pašvaldību likumā.
Komentējot līdzšinējo pilsoniskās sabiedrības dialogu ar pašvaldību, projekta īstenotāji stāsta, ka reģiona organizācijas sadarbojas ar pagastu pārvaldēm, taču komunikācija ar novadu kopumā vērtējama kā vāja - iedzīvotāju pusē ir vērojama zema motivācija, piemēram, pašvaldības aicinājumam piedalīties diskusijās atsaucas ļoti mazs organizāciju skaits, savukārt pašvaldība nevalstisko organizāciju viedokli bieži jautā tikai partnerībai, kas nav kompetenta pārstāvēt visa reģiona sabiedrisko organizāciju viedokli, tāpēc dalībai diskusijās partnerības piesaistīja ne tikai individuālus interesentus, bet arī gādāja, lai tajās piedalītos citas biedrības, kas ļautu pašvaldībām iepazīt arī citus sektora “spēlētājus”.
Un, lai arī projekta īstenotāji atzīst, ka pašvaldības līmenī kaut ko mainīt ir grūti, vērtējot projekta ietekmi uz sabiedrības un pašvaldību dialogu, tā īstenotāji atzīst, ka projekts abām pusēm ir iemācījis konstruktīvi sarunāties un atklājis pašvaldībām, ka nevalstisko organizāciju spektrs ir daudz plašāks par partnerībām, kas ir ļoti nozīmīgs solis turpmākā dialoga veidošanai starp abām pusēm.
Projekts – spēcīgs impulss iedzīvotāju padomju veidošanai
Projekta īstenotāji uzsver, ka projektam bijusi ļoti nozīmīga ietekme arī uz jauno līdzdalības mehānismu iedzīvināšanu, jo īpaši uz iedzīvotāju padomju veidošanu. Šos procesus lielā mērā aizsāka tieši projekta noslēguma aktivitāte - Daugavpilī sarīkotais viedokļu festivāls, kurā, dzirdot no dalībniekiem par vietām, kur viss notiek, ideju par iedzīvotāju padomēm aktualizējusies arī projektā iesaistītajās teritorijās. Pēc festivāla projektā īstenota papildu aktivitāte – pieredzes apmaiņas pasākums Rēzeknes novadā, kurā kopienu līderi un pagastu pārvaldnieki uzzināja Rēzeknes pieredzi iedzīvotāju iesaistīšanā pašvaldības darbā, bet pēc tam sarunas par iedzīvotāju padomēm turpināja katrs savā novadā.
Noslēgumā
Atskatoties uz projektu kopumā, tā īstenotāji atzīst, ka AIF atbalsts ir ļāvis projekta idejas vietējā sabiedrībā iznest ar lielāku jaudu, jo EEZ un Norvēģijas grantu atbalsts projekta aktivitātes iedzīvotāju acīs padarījis nozīmīgākas un kalpojis kā sava veida rupors, kas ļāvis auditoriju sasniegt ar lielāku jaudu un spēku. Projekta ietekmē ir nostiprinājusies visu trīs partnerību sadarbība, kas turpina informēt iedzīvotājus par aktuālajiem plānošanas dokumentiem un mudina iesaistīties to komentēšanā, produktīvi turpinās iedzīvotāju komunikācija ar pašvaldību, bet Dienvidlatgales iedzīvotājos ir stiprināta apziņa par viņu neaizstājamo lomu vietējos līdzdalības procesos.
Savukārt projekta ietekmi, iespējams, vislabāk raksturo Krāslavas partnerības teiktais: “Šādi projekti ir ļoti nozīmīgi, jo īpaši pierobežā, kur demokrātijas pamatakmens ir ļoti, ļoti nestabils un kur demokrātijas izpratnes un kultūras veidošanā svarīgs ir katrs, arī pats mazākais impulss. Ticam, ka mums ir izdevies izkustināt cilvēkus un radīt viņos pārliecību, ka viņi ir ļoti svarīgs attīstības resurss savā novadā.”
.
