Sperti nozīmīgi soļi medijpratības jomas turpmākai attīstībai Latvijā
Rakstu sērija "Pārmaiņas izaugsmei" ir stāsti par Aktīvo iedzīvotāju fonda stratēģisko projektu radītajām pārmaiņām demokrātijas kultūras un cilvēktiesību jomā Latvijā.
***
Baltijas mediju izcilības centrs (BMIC) ar Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF) atbalstu īstenojis stratēģisko projektu medijpratības jomas spēcināšanai. Projekta laikā veikts esošo medijpratības aktivitāšu efektivitātes izvērtējums, izstrādāti izglītības materiāli skolām, kā arī sagatavotas rekomendācijas valsts medijpratības politikai un tās pārvaldības ietvaram.
Projekta stratēģiskais fokuss: strukturētāka, stratēģiskāka un efektīvāka vide medijpratības attīstībai Latvijā
Stāstot par projekta idejas aktualitāti, BMIC pārstāvji norāda, ka medijpratība ir svarīga prasme zinošu, informētu un kritisku pilsoņu viedoklim un līdzdalībai sociāli politiskajos procesos, jo īpaši laikā, kad dezinformācijas izplatība un nepieciešamība pret to vērsties ir kļuvusi par aktuālu izaicinājumu visā pasaulē. Taču, lai arī Latvijas sabiedrības medijpratība ne vienmēr vērtējama kā augsta, valsts līmenī netiek piedāvāta koordinēta politika un risinājumi un ar šo jautājumu galvenokārt tiek strādāts atsevišķu sporādisku projektu līmenī. Raksturojot medijpratības jomu Latvijā, BMIC to salīdzina ar “plašu visumu, kurā ir daudz haotisku zvaigžņu” un kurā noteikumus lielā mērā diktē dažādu finansētāju prasības un termiņi, taču valstī nav sistēmas vai ietvara ilgtspējīgas un visaptverošas medijpratības izglītības nodrošināšanai, piemēram, saistoša fundamentāla politikas dokumenta, kuram būtu arī atbilstošs finansiālais segums
Apzinoties, ka sabiedrības medijpratības līmeņa uzlabošanai vairs nepietiek ar atsevišķiem salīdzinoši neliela mēroga projektiem, BMIC ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu īstenoja stratēģisko projektu “Medijpratības nozares izvērtējums, politikas rekomendācijas un integrācija izglītības sistēmā”, kura mērķis bija izpētīt esošo medijpratības aktivitāšu efektivitāti, izstrādāt medijpratības izglītības kursu, sagatavot politikas rekomendācijas valsts medijpratības politikai un tās pārvaldības ietvaram. Nejaušas sakritības rezultātā AIF stratēģisko projektu konkurss demokrātijas kultūras stiprināšanai tika izsludināts stratēģiski nozīmīgā brīdī – laikā, kad tika aktualizētas jaunās Mediju politikas pamatnostādnes un bija īstais laiks un vieta politiskā līmenī aktualizēt nozīmīgus medijpratības jautājumus.
“AIF projekta stratēģiskais nolūks bija spert pirmos soļus, lai ar sistemātiskāku pieeju ieliktu medijpratības nozari sava veida “rāmī”, kas nodrošinātu strukturētāku, stratēģiskāku un efektīvāku tās attīstību. Un, ņemot vērā, ka mediju un informācijas politika ir horizontāla, līdz ar to prasa koordinētu pārnozaru sadarbību, otrs nozīmīgs projekta fokuss bija rosināt pārnozaru politikas iedibināšanu šajā kritiski nozīmīgajā jomā” – par projekta stratēģiskajiem mērķiem stāsta BMIC pārstāvji.
Izvērtēta līdz šim īstenoto medijpratības pasākumu ietekme un ilgtspēja
Šobrīd Latvijā ar mērķi uzlabot medijpratību dažādās sabiedrības grupās paralēli tiek īstenotas vairākas publiskā un nevalstiskā sektorā iniciatīvas un projekti. Tomēr, kopš šo jautājumu aktualizēšanās, Latvijā nebija veikta visaptveroša kvalitatīva analīze par līdz šim īstenotajām iniciatīvām, to rezultātiem, ietekmi un ilgtspēju. Šādas analīzes trūkums neļauj ne rīcībpolitikas veidotājiem, ne valsts un NVO sektoram veidot ilgtermiņa stratēģiju un lēmumus mediju un informācijas pratības sekmēšanai, tāpēc ar AIF atbalstu tika veikts pirmais šāda veida medijpratības projektu izvērtējums Latvijā. Tā mērķis bija apkopot projektu publiski pieejamus un pēc iespējas objektīvi nosakāmus rādītājus, lai iegūtu pārskatu par medijpratības projektu īstenotājiem, atbalstītājiem, norises regularitāti un citiem kritērijiem, kas varētu noderēt turpmākā medijpratības aktivitāšu plānošanā un to ilgtspējas un ietekmes uzlabošanā.
Projekta laikā veiktajā pētījumā, cita starpā, secināts, ka esošās iniciatīvas, no kurām pusi finansē starptautiski donori, vairāk vērstas uz jauniešu mērķa grupu, salīdzinoši mazāku uzmanību pievēršot skolēnu vecākiem, senioriem un sabiedrībai kopumā, ka tikai trešā daļa no projektiem uzlabo ne tikai dalībnieku medijpratības zināšanas, bet arī prasmes, kā arī pastāv vairāki šķēršļi projektu ilgtspējai. Kartējuma rezultāti kalpojuši kā vērtīga informatīvā bāze tālākajām projekta aktivitātēm, piemēram, politikas rekomendācijām.
Īstenotas koordinētākas un plašākas konsultācijas par medijpratības jautājumiem
Projekta ietvaros vienkopus tika pulcēti vadošie medijpratības iniciatīvu un projektu īstenotāji, kuri diskusiju laikā izstrādāja savu redzējumu par medijpratības sadaļām topošajās Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs. BMIC stāsta, ka, lai arī iepriekš Kultūras ministrijas paspārnē notikušas dažādu medijpratības partneru sanāksmes, AIF projekta tapšanas brīdī tādas nav organizētas, līdz ar to ļoti nozīmīga bijusi iespēja veikt intensīvākas, aktīvākas un padziļinātākas konsultācijas ar plašu ieinteresēto pušu loku, kas projekta laikā būtiski paplašināts - piemēram, iesaistot pārstāvjus no dažādām NVO, tostarp no reģioniem, starptautiskajiem partneriem, vēstniecībām, valsts iestādēm, NEPLP un ministrijām.
“Esam ļoti gandarīti, ka spējām pie diskusiju galdiem sasaukt plašāku ieinteresēto partneru loku un koordinēt kopējas vīzijas radīšanu par šīs nozares ilgtspējīgu un efektīvu attīstību” – aktivitātes nozīmi raksturo BMIC pārstāvji.
Konsultācijās iegūtā informācija ļāva BMIC izstrādāt datos un faktiskajās vajadzībās balstītas politikas rekomendācijas, kas tika prezentētas semināros ar valsts institūciju un nevalstiskā sektora pārstāvjiem un nosūtītas Ministru kabinetam, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kā arī atbildīgajām ministrijām un Saeimas komisijām. Pēc projekta BMIC pārstāvji turpina iesaisti Kultūras ministrijas koordinētajā darba grupā, kas ministrijā izveidota medijpratības jautājumiem.
Medijpratības mācību programmas un materiālu izstrāde skolotājiem
Tā kā joprojām nosacītā sākuma fāzē ir Skola 2030 kompetenču pieejas iedzīvināšana, kurā starp sasniedzamajiem rezultātiem ir arī tādi, kurus var arī attiecināt uz medijpratību, BMIC pārstāvji stāsta, ka vienlaikus ar rīcībām politiku līmenī, šis bijis piemērots brīdis arī kvalitatīvai medijpratības integrēšanai mācību saturā ar konkrētu mācību stundu plānu un uzdevumu palīdzību.
Lai sniegtu atbalstu medijpratības mācīšanai pamata un vidējās izglītības posmā, BMIC izveidoja prezentācijas, mācību stundu plānus un praktiski īstenojamus uzdevumus par četriem mūsdienās ļoti aktuāliem tematiem ciešā saiknē ar mediju un komunikācijas kritisku izvērtēšanu, analīzi, interpretāciju, mediju lietošanu un to satura radīšanu - medijpratība vēlēšanu un politikas kontekstā, kāpēc medijus uzskata par ceturto varu un kā tie šo funkciju pilda, vai sociālo mediju lietošana tiešām ir par brīvu, audiovizuāla satura veidošana un analīze. Materiāli prezentēti un testēti 11 semināros visā Latvijā, kopā apmācot 215 skolu pedagogus. Organizācijas izstrādātos mācību materiālus novērtējis arī NEPLP, aicinot tos ievietot īpašā medijpratības izglītības materiālu platformā jeb plašākajā zināšanu krātuvē par medijpratību.
Medijpratības tēma nav no tām, kas “uzreiz rezonē”, un šīs tēmas iekļaušana mācību saturā ir atkarīga no skolotāja entuziasma, taču skolotāji, kas piedalījās mācībās un iepazinās ar materiāliem, atzina, ka tos var izmantot klasē “jau rīt” un īpaši novērtēja piedāvātos vērtēšanas kritērijus – par aktivitātes rezultātiem gandarīti ir projekta īstenotāji.
Organizācijas nākotnes vīzija ir valstiskā līmenī organizētas regulāras medijpratības mācības pedagogiem un piebilst, ka šis projekts bijis nozīmīgs pirmais solis – organizācija ir parakstījusi Sadarbības līgumu ar NEPLP par sadarbību medijpratības veicināšanā Latvijā, un darbu šajā jomā noteikti turpinās.
Pieredzes pārnese no Norvēģijas un Somijas
Projekta laikā tika iepazīta Somijas un Norvēģijas pieredze, principi un mērķi medijpratības jomā, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā šis darbs tiek koordinēts starp dažādām valsts institūcijām un kāda ir sadarbība ar nevalstisko sektoru. Tāpat tika izzināts, kā tiek uzstādīti politikas rezultāti un izvērtēta politikas efektivitāte.
Organizācija stāsta, ka viena no Norvēģijas praksēm, kas potenciāli būtu ieviešama arī Latvijā, ir plašāka ieinteresēto pušu iesaiste un koordinētāka sadarbība, piemēram, Norvēģijā sarunu partneru vidū ir arī tādas iestādes, kuru ikdienas darbs saistīts ar bērnu drošību, turklāt partneri noslēguši memorandu, kurā apņemas īstenot pasākumus medijpratības jomā. Latvijā šāds modelis ļautu iesaistīt organizācijas, kuras ikdienā ar šo jautājumu nestrādā, aktualizējot šo jautājumu plašāk. Savukārt Somijas pieredzes apkopojumā secinātais izmantots, izstrādājot rekomendācijas politikas attīstībai medijpratības jomā.
Noslēgumā
BMIC stāsta, ka šis ir lielākais medijpratības politikas veidošanas projekts, kas centram bijis. Lai arī ir īstenoti atsevišķi projekti un citas iniciatīvas, piemēram, spēles, konkursi un satura veidošana, ar AIF stratēģisko projektu organizācijas mērķis bijis sakārtot nozari sistemātiski. Kā lielāko projekta ieguvumu BMIC pārstāvji min faktu, ka tagad organizāciju saredz kā šīs nozares advokātu un virzītāju, kā arī ir izdevies paplašināt organizācijas mērķa grupas, jo projekta laikā izdevies ieiet skolās un reģionu bibliotēkās.
“Projektā strādājām vairākos līmeņos – gan politisko rekomendāciju līmenī, gan ļoti praktiskā atbalstā tiem, kas šo ideju aiznes līdz jauniešiem savā ikdienas darbā. Tā laikā esam iepazinuši lielo spēles lauku, kā arī vajadzīgo ceļu un pieturas, lai šo nozari uzlabotu.”
Sarunas noslēgumā BMIC pārstāvji uzsver, ka organizācijas vīzija šajā jomā ir augsta politiskā griba un izpratne par medijpratību kā valsts drošības, ne tikai mediju politikas jautājumu, kā arī pienācīgs un stabils finansējums medijpratības stiprināšanai dažādās mērķa grupās. Un pirmie soļi šajā virzienā ir veiksmīgi sperti.
