Tapis pētījums par pastiprinātu politiskās izglītības ieviešanu Latvijas skolu izglītības sistēmā
Pētījums par politiskās izglītības ieviešanu skolās ļāva izprast būtiskus aspektus ne tikai jauniešu zināšanās par politiskos sistēmu Latvijā, bet arī kopumā jauniešu viedokļus par izglītības sistēmu, politikas un pilsoniskā aktīvisma nozīmi viņu ikdienā, kā arī būtiskus citus secinājumus, kas, iespējams, ļaus pievērst padziļinātāku uzmanību tieši politikas mācībai visās Latvijas skolās, lai veidotu zinošu, pilsonisko aktīvu un drošu sabiedrību, kas pārzina savas tiesības un pienākumus, kā arī apzinās, ko tie ir spējīgi darīt, lai ietekmētu dažādus procesus valstī.
Padziļinātāka politikas mācības ieviešana skolās neatrisinās visas problēmas, kas sasitās ar jauniešu izpratnes trūkumu par to un vēlmi iesaistīties dažādos pilsoniskā aktīvisma procesos. Darbam ar sabiedrību ir jābūt daudz padziļinātākam, jālauž stereotipi par pilsonisko un politisko aktīvismu un jāveicina sabiedrības uzticība valstij kopumā, tomēr padziļinātāka politikas mācība jauniešiem vismaz radīs pamata izpratni un zināšanas par konkrētiem jēdzieniem vai aspektiem, kas sasitās ar politiku un būs mazāk tādi jaunieši, kuri uzskatīs, ka politika tos neietekmē, tā nav saistoša, vai nekas jau tā pat nemainīsies, ja viņi iesaistītos.
Šis pētījums ir pierādījis, ka jauniešos var vairot izpratni un arī interesi par politiskajiem procesiem un sistēmu, ja tā tiek mācīta tiem interesantā un saistošā veidā. Pēc tam, kad vienu semestri ar jauniešiem bija strādāts un izņemta vien neliela daļa no piedāvātajām metodisko materiālu aktivitātēm, bija jau novērojams būtisks jauniešu zināšanu pieaugums, kā arī tas, ka jaunieši daudz ērtāk jutās runāt par dažādiem politikas jautājumiem un izteikt savu viedokli. Ir būtiski, ka, apgūstot politiku, tiek apvienots gan teorētiskais aspekts, gan praktiskais. Teorija ir nepieciešama, lai jaunieši varētu izprast pamata lietas, jēdzienus un to, kā strādā valsts sistēma kopumā. Attiecīgi uz apgūtās teorētiskās bāzes, nepieciešams papildināt apgūto caur dažādiem praktiskiem veidiem – gan tādām aktivitātēm, kas izstrādātas metodiskajos materiālos un ietver sevī neformālās izglītības elementus, gan arī, piemēram, ar politiķu vizītēm skolās vai par došanās ekskursijās uz Saeimas namu vai pašvaldības Domi, kur jauniešiem ir iespēja tiešā veidā saredzēt kā notiek lēmumu pieņemšanas process un aprunāties ar cilvēkiem – deputātiem, kas to ikdienā dara. Kopumā jauniešu viedokli par politikas mācību skolās var vērtēt pozitīvi. Jaunieši ir
apzinīgi un ieinteresēti. Lielākā daļa jauniešu apzinās, ka politikai ir būtiska vieta viņu ikdienā un dzīvēs, ka tie nespēj dzīvot atrauti no politikas un izlikties, ka tā tos neietekmē, tādēļ ir ieinteresēti mācīties un izprast vairāk. Tomēr tai pat laikā, jaunieši saka, ka tā nav viņu prioritārā interese, jaunieši paši nemeklēs informāciju, aktīvi neinteresēsies, ja pamats netiks jau ielikts skolās vai ģimenēs. Sarunās ar jauniešiem atklājās, ka tieši ģimenēm un skolām ir spēcīga ietekme uz jauniešu vēlmi vai nevēlēšanos izprast politiku dziļāk, automātiski asociējot to ar ko
negatīvu. Jaunieši ir ieinteresēti, ka skolās tiek mācīta politika, arī skolotāji uzskata, ka tas būtu nepieciešams, tomēr būtisks izaicinājums ir mazais stundu skaits, kas tiek veltīts “sociālajām zinātnēm”, kā arī jauniešu noslodze citos priekšmetos, kas neļauj atvēlēt papildus vairāk laika tieši politikas apguvei. Iespējams, šādā gadījumā būtu jāaplielina stundu skaits, kas tiek atvēlēts “sociālajām zinātnēm”, bet pie esošā piepildītā mācību satura tas reālistiski nav iespējams. Rekomendējoši šajā gadījumā būtu ieviest attiecīgi politikas zinātni kā neobligāto mācību
priekšmetu skolās, ko jaunieši var izvēlēties pēc savas iniciatīvas, līdzīgi kā tas sākotnēji bija ar Valsts Aizsardzības mācības ieviešanu skolās. Kā alternatīva ir arī ieviest politikas mācību, kā ārpusstundu nodarbību, kur jauniešiem kopā ar skolotāju ir iespēja padziļinātāk izprast konkrētus procesus un notikumus. Šis būtu īpaši vērtīgi tiem jauniešiem, kuriem ir interese par politiku, bet stundu laikā padziļinātai priekšmeta apguvei nepietiek laika. Šādā veidā būtu iespējams vispārīgi nodot zināšanas visiem skolēniem, bet padziļināti tiem, kuriem tas interesē un vēlas uzzināt vairāk.
Lai veicinātu jauniešu interesi par politiku kopumā, ir būtiski, ka šis ir mācību priekšmets, kas netiek vērtēts ar atzīmi. Vērtējumi šādā priekšmetā, kā politika, veicinās tikai jauniešu nevēlēšanos to izprast dziļāk vai terminu iemācīšanos no galvas, kas pēc pārbaudes darba jau tiek aizmirsti. Politikas mācībai ir jābūt interesantai, sasaistītai ar reāliem dzīves piemēriem, simulāciju spēlēm, sava viedokļa izteikšanu utml. Būtiski, ka skolotājs, mācot politiku, piešķir tai jēgu un tieši parāda jauniešiem, kā dažādi politiskie procesi ietekmē viņu dzīvi.
Pētījuma ietvaros skolotāji arī atzina, ka trūkst materiāli, kas noder politikas mācībai skolās interesantākā un neformālākā veidā. Ja skolotājs vēlas izveidot kādu aktivitāti pats, tad tas prasa daudz laiku un resursus. Attiecīgi tiek rekomendēts skolām un skolotājiem aktīvi izmantot Klubs “Māja” izstrādātos metodiskos materiālus un attiecīgi sniegt savas rekomendācijas to uzlabošanai, aktīvi tos izmantojot darbā ar jauniešiem. Politikas mācība ir kritiski svarīga jauniešiem, lai veicinātu to izpratni par valsti, politiku un sabiedrības lomu kopumā. Demokrātiskai un tiesiskai valstij ir būtiski, lai to veidotu aktīva sabiedrība, kas izprot valstiskos procesus un sistēmas. Nereti sabiedrībā ap politiku ir vērsti dažādi negatīvi stereotipi, ko jaunās paaudzes pārņem, dzirdot no vecākiem vai skolotājiem, tādēļ ir īpaši būtiski, ka jauniešiem ir vieta un formāts, kā skolas, kur tiem ir iespēja apgūt zināšanas par politiku, lauzt stereotipus un aktīvi iesaistīties politiskajā un pilsoniskajā aktīvismā. Tas ir kritiski svarīgi informētas, izglītotas un aktīvas sabiedrības veicināšanā, tādēļ dziļi tiek rekomendēts izglītības sistēmā likt lielāku uzsvaru uz politikas mācību un rast veidu, kā jauniešiem būtu iespēja apgūt politiku padziļinātāk, lai veidotos dziļāka izpratne.
Ar pētījumu var iepazīties https://ej.uz/petijumsAIF
Avots: www.klubsmaja.lv
