Ukrainas kara bēgļu atbalstam iesaistīti 10 mākslas terapeiti
Lai Ukrainas kara bēgļiem palīdzētu emocionāli pārstrādāt traumatisko pieredzi, sajust drošu vidi un gūt pozitīvas emocijas, nodibinājums “Palīdzēsim.lv” AIF atbalstītā rīcības projekta ietvaros, cita starpā, koordinē mākslas terapeitu iesaisti palīdzības sniegšanā. Līdz šim mākslas terapiju saņēmuši jau 50 Ukrainas kara bēgļi, un atbalstu sniedz 10 mākslas terapeiti.
Atmetot fiziski un emocionāli smagās līdzpārdzīvojuma sāpes, jau kopš pirmajām Ukrainas kara dienām nodibinājums “Palīdzēsim.lv” ir to organizāciju lokā, kas apkopo bēgļu vajadzības un sniedz mērķtiecīgu atbalstu tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs. Pateicoties AIF atbalstītajam rīcības projektam “Palīdzēsim Ukrainai!”, organizācija ir spējusi strukturētāk koordinēt brīvprātīgo palīgu vēlmi iesaistīties atbalsta sniegšanā, tostarp Ukrainas cilvēku atbalstam piesaistīt mākslas terapeitus.
Komentējot šāda atbalsta nozīmi, organizācija uzsver, ka bieži sāpe nav vārdos izsakāma un izdzīvojama, tāpēc šie dažādie mākslu terapijas veidi verbālā un neverbālā veidā palīdz “izsāpēt”, lai kļūtu kaut mazliet vieglāk elpot. Šī veida terapija gan bērniem, gan pieaugušajiem palīdz emocionāli pārstrādāt traumatisko pieredzi, sajust drošu vidi un gūt pozitīvas emocijas.
Lūk, arī dažu projektā iesaistīto mākslas terapeitu atziņas!
"Sākoties karam Ukrainā, iestājās bezizejas stāvoklis, bezcerības izjūta un tikai atlika noskatīties uz tām šausmām, ko karš ir ienesis. Pilienu pa pilienam ar savu darbu, iesaistīšanos, līdzjūtību mēs varam radīt gaismas staru un nest to tālāk. Likumsakarīgi bija palīdzēt un iesaistīties profesionāli. Un, protams, svarīgi bija būt noderīgam, piederīgam tik sarežģītā laikā." - mākslas terapeite Inga Bitēna.
“Kad sākās pirmās sarunas par to, ka iespējams būs nepieciešams psiholoģiskais atbalsts Ukrainas karā cietušajiem bēgļiem, uzreiz zināju, ka vēlēšos sniegt savu palīdzību. Pat nedomājot kādā valodā notiks komunikācija, kādai vecuma grupai, kur atrast laiku, lai to izdarītu. Es tikai zināju, ka vēlos to darīt.” - mūzikas terapeite Santa Zaula-Dūmiņa.
"Strādāju ar četrgadīgu meiteni. Uzsākot terapiju, meitene bija ļoti emocionāli labila, satraukta un dezorientēta telpā. Bija parādījušās arī uzvedības grūtības. Sesijās drošā, radošā un bērnam pieejamā veidā tika strādāts ar trauksmes mazināšanu un veicināta meitenes adaptācija jaunajai situācijai. Pēc katras sesijas tika dota atgriezeniskā saikne un rekomendācijas mātei - ko darīt ikdienā, lai stabilizētu stāvokli. Atsevišķās sesijās pievienojās arī māte. Noslēdzot sadarbību, kopā ar māti secinājām, ka meitene ir palikusi mierīgāka, nav vairs atšķirtības no mātes, bailes, motorais uzbudinājums un ir mazinājies nemiers, nav vairs strauju garastāvokļu maiņu." - deju un kustību terapeite Kristīne Vende Kotova.
"Kara tēma sesijās ieskanējās reti, vairāk jaunieši vēlējās koncentrēties uz pozitīvu emociju gūšanu, kopā būšanu, sadarbību, savu emociju izpratni un izpausmi. Tomēr stāstos un lomu spēlēs parādījās tēmas par varoni un tā draugiem, kuri aizstāv savu zemi, padzen no tās ļauno tēlu un viņa armiju. Ar to arī mākslu terapija ir brīnišķīga, ka ļauj ielūkoties zemapziņas dzīlēs un netīši uzrakt tēmas, par kurām nevēlamies runāt, taču bez paskatīšanās acīs nevēlamajam, nenotiek atveseļošanās." - drāmas terapeite Ilze Skuja.
Organizācijas cilvēki atzīst, ka “ar dažiem Ukrainas cilvēkiem ir tik ļoti “saauguši”, ka, uzzinot par lēmumu doties atpakaļ uz dzimteni, līst asaru upes un māc neziņa par viņu nākotni, taču ceram, ka pozitīvā pieredze, kuru viņiem esam iedevuši šeit, stiprinās un iedvesmos šos cilvēkus arī turpmāk.”
