Viduslatgales pārnovadu fonds: iedzīvotāji arvien vairāk iesaistās kopienu filantropijā
Rakstu sērija "Pārmaiņas izaugsmei" ir stāsti par Aktīvo iedzīvotāju fonda stratēģisko projektu radītajām pārmaiņām demokrātijas kultūras un cilvēktiesību jomā Latvijā.
***
Lai popularizētu un stiprinātu kopienu filantropiju, Viduslatgales pārnovadu fonds ar Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF) atbalstu trīs gadus īstenoja stratēģisko projektu “Labdarības aplis”. Projekta rezultātā sabiedrībā spēcināta izpratne par kopienu filantropijas nozīmi, pieaudzis labdarības aktivitātēs iesaistīto iedzīvotāju un uzņēmumu skaits, kā arī sabiedrībai nozīmīgām iniciatīvām piesaistīto ziedojumu apjoms.
Viduslatgales pārnovadu fonda darbības mērķis ir kopienu filantropija, proti, mērķtiecīga naudas, laika, prasmju vai citu resursu piesaiste sabiedriska labuma vajadzībām konkrētā ģeogrāfiskā apkaimē. Tāpēc viens no fonda uzdevumiem ir veidot domu un vērtību ietvaru, ka par kopienas izaugsmi ir atbildīga ne tikai valsts, pašvaldība vai ģimene – bet arī pati sabiedrība, kas bija arī AIF projekta galvenais stratēģiskais nolūks. Fonds stāsta, ka AIF finansējums demokrātijas kultūras stiprināšanai ļāvis izmēģināt jaunas metodes un taktikas šo vērtību iedzīvināšanai sabiedrībā – piemēram, organizējot brīvbodes, iesaistot labdarbībā mākslas skolu jauniešus vai organizējot regulārus mecenātu vakarus un ziedotāju apļus. Kādas pieejas tika izmēģinātas projektā un kā tas palīdzējis stiprināt kopienu filantropiju Viduslatgalē?
Korporatīvās sociālās atbildības semināri Latgales uzņēmumiem
Lai izglītotu uzņēmējus par filantropiju kā sociāli atbildīga uzņēmuma biznesa praksi, kā arī piesaistītu jaunus uzņēmējus labdarībai, projektā tika īstenoti 14 semināri par korporatīvo sociālo atbildību, apgūstot tādas tēmas kā ilgtspējīga attīstība, godīga tirdzniecība, darbinieku labbūtība, biznesa ētikas aspekti, iekļaujoša uzņēmuma vide un citas. Lai arī projektu vidusposmā pārtrauca pandēmija, projekta īstenotāji min, ka tieši tiešsaistes formāts palīdzējis piesaistīt vairāk uzņēmumus, turklāt no visa Latgales reģiona un pat no citiem novadiem Latvijā.
Vērtējot šo semināru ietekmi, īstenotāji norāda, ka tie ne tikai ļāvuši uzņēmējiem iegūt jaunas zināšanas par sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, bet arī palīdzējuši uzņēmumiem iepazīt fondu, kas ir svarīgs pamats uzticībā balstītām attiecībām un nākotnes sadarbībai. Tāpat fonds ir gandarīts, ka vismaz 5 no mācību dalībniekiem kļuvuši par pastāvīgiem ziedotājiem un labdarības pasākumu dalībniekiem.
Mecenātu vakari
Mecenātu vakari bija viena no metodēm, ko fonds pirmoreiz izmēģināja tieši šī projekta ietvaros. Tās ir neformālas tikšanās starp esošajiem un potenciālajiem mecenātiem, kopienas iedzīvotājiem un citiem interesentiem, kuru laikā tiek pasniegtas stipendijas, kā arī godināti vietējās kopienas brīvprātīgā darba veicēji un ziedotāji.
Fonda pārstāvji stāsta, ka mecenāti nereti negrib atklāt savu vārdu un būt publiski atpazīstami, taču šajos vakaros fonds, tieši otrādi, aicināja mecenātus dalīties ar savu motivāciju ieguldīt savus resursus vietējās kopienas izaugsmei, tā iespējams motivējot citus sekot viņu piemēram. Projekta gaitā fonds novērojis, ka pastāvīgie un lielākie ziedotāji vairs nevairās no mecenāta jēdziena un labprātāk iesaistās pasākumos, kuros akcentēts mecenātisms, tā palīdzot ziedošanas ideju nest arvien plašāk. Projektā izdevies nostiprināt “mecenātu vakara” zīmolu, kas tagad tiek turpināts arī citos projektos, kā arī ārpus Preiļiem, piemēram, Aglonā un Vārkavā.
Mecenātu vakari, ko parasti organizējām svinīgās noskaņās, ļāva sabiedrībā radīt sajūtu, ka ziedošana ir goda lieta, kas bija nozīmīgs pagrieziens sabiedriskās domas veidošanā un ļāva aktualizēt kopienu labdarību kā svarīgu pilsoniskās līdzdalības formu – aktivitātes rezultātus vērtē fonda vadītāja Evija Gurgāne.
Ziedotāju apļi
Ziedotāju apļi ir vieta un laiks, kurā biedrības un nodibinājumi var parādīt savas labās ieceres plašākai sabiedrībai un pulcināt atbalstītājus idejas īstenošanai. Ziedotājs var būt ikviens iedzīvotājs, un ziedojuma apmērs nav noteikts. Lai arī šī pieeja kopienu fondu vidū kopumā nav jauna, Viduslatgales pārnovadu fonds Ziedotāju apļus īstenojis pirmo reizi – projektā īstenotie Ziedotāju apļi cita starpā ļāvuši savākt daļu nepieciešamā finansējuma 3x3 basketbola laukuma izveidei Rudzātos, kā arī palīdzējuši Preiļu novada represēto biedrībai "Likteņa ceļš" Preiļu parkā iestādīt rododendru aleju par godu novada politiski represētajiem iedzīvotājiem. Kopumā īstenotas sešas ar fonda darbību nesaistītas vietējo organizāciju lolotas ieceres.
Organizācijas, kas piedalās ziedotāju apļos, ir ne tikai pasīvi finansējuma saņēmēji, bet arī pašas aktīvi strādā ar saviem atbalstītājiem, tā kļūstot par vēstnešiem, kas popularizē labdarības ideju sabiedrībā - raksturojot šīs aktivitātes ietekmi, norāda fonds.
Projekta īstenotāji stāsta, ka šī pieeja prasījusi salīdzinoši daudz resursu un rezultāti ne vienmēr bijuši tik labi kā iecerēts, taču tā ļāvusi spēcināt vietējās kopienas, jo ziedotāju apļos satikušies cilvēki un radušās jaunas sadarbības un sinerģijas. Un, lai arī projekta ietekme ir grūti nosakāma, jo “ūdenī iemests olis veido rinķus” un ir grūti pateikt, kas tieši bijis bijis kopienu spēcinošais faktors, fonds novērojis, ka šajā aktivitātē iesaistītās kopienas spēj labāk pašorganizēties savu ideju aizstāvībai, piemēram, aizstāvēt vietējo skolu vai patstāvīgi atbalstīt citas kopienas iniciatīvas.
Lauku labumu brīvbodes – vietējās kopienas satikšanās un tīklošanās vieta
Vēl viena projektā pirmoreiz iedzīvināta kopienas sadarbību spēcinoša metode bija lauku labumu brīvbodes. Brīvbodes ir lauksaimniecības preču un produktu bezatlīdzības maiņas punkts, un metodes pamatā ir iedzīvotāju savstarpējā apmaiņa ar mērķi veidot uzticamas solidāras saites starp kopienas ļaudīm.
Lai arī brīvbodes mērķis ir šķietami praktisks, ieguvumi ir daudz plašāki – proti, brīvbodēs mēs ne tik daudz uzkrājam gurķus un citus lauku labumus, bet galvenokārt palīdzam cilvēkiem tīkloties. Cilvēki sāk palīdzēt viens otram un satikties, kas ir pirmais solis tālākām kopīgām rīcībām kopienas labā – jaunās pieejas ietekmi uz kopienas spēcināšanu skaidro fonda pārstāvji.
Vērtējot projekta ilgtermiņa ietekmi uz iedzīvotāju iesaisti pilsoniskās iniciatīvās, projekta īstenotāji norāda uz sakarību, proti, vietās, kur bijušas brīvbodes, vērojama vietējās kopienas aktivizēšanās. Piemēram, Saunas pagastā brīvbode bija impulss pieteikt un īstenot pašvaldības mazo grantu projektu autobusa pieturvietas sakārtošanai; lielāks iedzīvotāju iesniegto projektu skaits pašvaldības grantu programmā novērots arī citās kopienās, kur darbojušās brīvbodes. Redzama arī lielāka vēlme iesaistīties iedzīvotāju padomēs, kas šovasar tika dibinātas visā Preiļu novadā. Tāpat brīvbodes stiprinājušas iedzīvotāju drošumspēju - iedzīvotāji labāk zina viens otra vajadzības, līdz ar to ir gatavāki mobilizēties krīzes situācijās.
“Brīvbodes nešaubīgi bija kas vairāk par lauku labumu apmaiņas vietu – tās bija efektīvs instruments, kas ļāva pulcināt vietējos iedzīvotājus, stiprināja iedzīvotāju savstarpējās saites un atbildību pašiem par savu kopienu un ar to saistīto lēmumu pieņemšanu.”
Kopienu filantropijas idejas popularizēšana citās pašvaldībās
Tā kā Viduslatgales pārnovadu fonds ir vienīgais kopienu fonds Latgalē, tas var dalīties ar unikālu pieredzes stāstu un sniegt savu redzējumu un rekomendācijas citiem filantropijas darba organizatoriem. Lai kopienu filantropijas ideju popularizētu plašāk un dotu impulsu mērķtiecīgi organizētam labdarības darbam citās Latgales pašvaldībās, projektā tika īstenoti pieci informatīvi semināri Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Rēzeknes pašvaldībās, kur, kā atzina semināru dalībnieki, labdarības aktivitātes ar dažādu intensitāti notiek, bet nav organizētas labdarības kustības.
Diskusijas semināros bija vērtīgas gan fondam, gan novadu aktīvistiem, jo ļāva ne tikai mainīties ar idejām un pieredzi, bet arī ar praktiskiem padomiem labdarības darba organizēšanā. Šo semināru pievienoto vērtību labi raksturo Augšadaugavas semināra dalībnieku teiktais – “vēlme darīt ir, bet nezinām, kā sākt."
Sadarbība ar mākslas skolām
Raksturojot projekta ietekmi uz plašākas sabiedrības iesaisti labdarības aktivitātēs, organizācija kā svarīgu panākumu min to, ka izdevies izveidot spēcīgu sadarbību ar mākslas un mūzikas skolu. Proti, Līvānu mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, kas jau vairākus gadus saņem fonda ziedotāju stipendijas, šoreiz paši varēja būt ziedotāji, piemēram, mākslas skolā radītie darbi tika nodoti ziedojumu piesaistei citu talantīgo mūzikas un mākslas skolas audzēkņu stipendijām, kā arī citiem projektiem, piemēram, Preiļu pils atjaunošanai. Sadarbībā ar jaunajiem mūziķiem un māksliniekiem tapa labdarības koncerti un izstādes.
Vairākiem skolēniem šī bija pirmā saskarsme ar labdarības ieceri, pat ar labdarības jēdzienu, tāpēc liela nozīme bija pedagogu darbam, kas bērniem un jauniešiem skaidroja labdarības jēdzienu un nozīmi. Līvānu MMS mākslas nodaļas pedagogi paši aizrāvās ar filantropijas ideju un prata sasaistīt skolas mācību darbus ar kopienas aktīvismu – piemēram, darinot noderīgas lietas vietējai kaķu patversmei.
“Paredzams, ka šāda agrīna iesaiste labdarbības iniciatīvās ietekmēs šo bērnu un jauniešu attieksmes, vērtības un rīcības nākotnē un tieši viņi būs nākamie labdarības idejas vēstneši un ziedotāji” – tā izveidotās sadarbības ilgtermiņa ietekmi raksturo projekta īstenotāji.
Ietekme un ilgtspēja
Jautāti, cik lielā mērā izdevies sasniegt projekta mērķi - veicināt un popularizēt kopienu filantropiju Viduslatgalē, fonds norāda, ka ar projektu veiksmīgi izdevies panākt ietekmi dažādos līmeņos – gan sabiedrības attieksmē, gan izpratnē un rīcībās. Projekts deva iespēju trīs gadus aktīvi un intensīvi organizēt pasākumus, kurus “nevarēja nepamanīt”, un tas ļāvis ne tikai piesaistīt lielāku finansējumu labdarības iniciatīvām, bet arī plašākai sabiedrībai parādīt, ar ko fonds nodarbojas.
Raksturojot galvenos ieguvumus, fonds min, ka, pirmkārt, šajos trīs gados ir nozīmīgi stiprināta organizācijas redzamība, atpazīstamība un prestižs, par ko liecina cilvēku aktīvā iesaiste, kā arī uzņēmumu pieaugošā uzticība un ziedojumi. Par atpazīstamību liecina arī fakts, ka tagad iedzīvotāji un uzņēmumi arvien biežāk “vēršas pie mums, nevis mēs lūdzam”. Nozīmīgi, ka fonda aktualitātes ieguvušas stabilu pozīciju arī mediju dienaskārtībā - vietējais laikraksts regulāri publicē organizācijas paziņojumus vai rakstus un piedalās fonda pasākumos.
Otrkārt, fonda vērtējumā iedzīvotāju attieksme pret ziedošanu kļuvusi labvēlīgāka. Par to liecina vairāki novērojumi. Piemēram, projekta laikā iedzīvotāji paši iniciējuši vairākas labdarības iniciatīvas, piemēram, kāds Preiļu novada iedzīvotājs izveidojis jaunu stipendiju programmu novada jauniešiem ar īpašām vajadzībām; savukārt, uzrunājot ziedotājus, rodas iespaids, ka ziedotāji izprot ziedošanas nozīmi arī tad, ja paši neziedo vai atsaka ziedojumu. Tāpat fonds uzsver, ka pēdējo trīs gadu laikā nav saskāries praktiski ne ar vienu nievājošu, nosodošu vai kritisku vērtējumu par savu darbu, kas arī savā ziņā liecina par pārmaiņām sabiedrības vērtību ietvarā un domā.
Vērtējot ziedotāju aktivitātes, varam teikt, ka mūsu ziedotāji ir ne tikai atsaucīgi, bet gan proaktīvi, kas liecina par nākamo izpratnes un līdzdalības līmeni. Iedzīvotāji arvien vairāk saredz ziedošanas nozīmi un jēgu, ne tikai ekonomisko vērtību. Ziedošanu cilvēki sāk uztvert kā jauno “normalitāti” un arvien vairāk apzinās, ka palīdzēšana līdzcilvēkiem ir pašu rokās – tā pārmaiņas sabiedrības attieksmē raksturo projekta īstenotāji.
Treškārt, fonds nostiprinājis savu lomu kā nozīmīgs pašvaldības sadarbības partneris labdarības darba organizēšanā un starpniecībā. Preiļu un Līvānu pašvaldība publiski Viduslatgales pārnovadu fondu ir nosaukuši par sociālajiem partneriem, kā arī nozīmīgu atbalsta punktu dažādām labadarības iniciatīvām, piemēram, palīdzības sniegšanā Ukrainas iedzīvotājiem. Tāpat pašvaldības administrācijas un novada vadības retorikā publiskos pasākumos labdarība tiek nosaukta kā viena no novada vērtībām, un regulāri tiek uzteikti un cildināti labo darbu darītāji.
Un, ceturtkārt, projekta ietekmi apliecina skaitļi – proti, organizācijas apgrozījums pieaudzis par 60 %, bet labdarības akciju atbalstītāju/uzņēmēju skaits palielinājies par 10%. Salīdzinājumā ar 2019. gada datiem, kopumā ziedošanā iesaistīto unikālo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis vismaz uz vienu trešdaļu, no kurām projekta laikā par pastāvīgiem ziedotājiem kļuvušas 10 privātpersonas.
“AIF finansējums ļāva nostiprināt labdarības prestižu sabiedrībā un palīdzēja pacelt labdarību citā izpratnes līmenī, proti, tā nav tikai spontāna un neregulāra palīdzēšana censoņiem vai grūtībās nonākušajiem, bet gan demokrātisks instruments, kas ļauj iedzīvotājiem veidot un stiprināt savu kopienu, īpaši tās labbūtību un drošību. Projekts deva iespēju iedzīvināt labdarību un ziedošanu kā vēl vienu pilsoniskās līdzdalības formu un piesaistīt labdarus gan kā ziedotājus, gan filantropijas darba iniciatorus un īstenotājus” – tā, vērtējot projekta ietekmi uz pilsoniskās sabiedrība stiprināšanu, secina fonda pārstāvji.
