Dzīvnieku policija: rūpēs par mazākajiem brāļiem
Rakstu sērija "Pārmaiņas izaugsmei" ir stāsti par Aktīvo iedzīvotāju fonda stratēģisko projektu radītajām pārmaiņām demokrātijas kultūras un cilvēktiesību jomā Latvijā.
***
1. gadījums. 2021. gadā kādā atkritumu tvertnē tika atrasts maisā ievīstīts kaķēns, un, lai arī šajā situācijā bija nepārprotami redzama nežēlīga izturēšanās pret dzīvnieku, krimināllieta netika uzsākta, jo kaķēns, pateicoties līdzcilvēku reakcijai, izdzīvoja un lieta netika atzīta par noziegumu. Personai tika piemērots 100 eiro naudas sods par labturības prasību neievērošanu.
2. gadījums. 2022. gadā tika veikta visā Eiropas Kopienā un Latvijā nozīmīgas un augstākajā aizsardzības statusā esošas, Latvijas Sarkanajā grāmatā (3.kategorijā) iekļautas, savvaļā mītošas, nemedījamas lielo plēsēju sugas Brūnā lāča (Ursus arctos) pieauguša dzīvnieka vecumu nesasnieguša indivīda preventīva nogalināšana eitanāzijas veidā, neskatoties uz to, ka dzīvnieks nevienu nebija apdraudējis un nebija mēģinājis uzbrukt.
3. gadījums. 2021. gada rudenī taurgovju turētāji pievērš mediju uzmanību, ka nesamērīgu “labturības” prasību dēļ var nākties pieņemt lēmumu par šo dzīvnieku likvidēšanu. Taurgovis, kas pēc savas būtības ir savvaļas dzīvnieki, Latvijas normatīvajos aktos tiek pielīdzinātas liellopiem, tāpēc to turētājiem tiek piemērotas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas prasības, piemēram, šo dzīvnieku apzīmēšana ar krotālijām ausīs, regulāru asins paraugu noņemšana – kas ir ne tikai stress savvaļotajiem dzīvniekiem, bet arī bīstami cilvēkam.
Šie ir tikai daži piemēri, kas uzskatāmi parāda valsts normatīvās bāzes neatbilstību faktiskajai situācijai dzīvnieku aizsardzības jomā. Nereti normatīvā bāze ir novecojusi, tajā trūkst konsekvences vai atsevišķu aspektu regulējums nav iekļauts vispār. Tā, piemēram, arvien pieaugot sūdzību skaitam par cietsirdību pret dzīvniekiem un pie atbildības saukto personu skaitam, ir gadījumi, kad dzīvnieki netiek ne izņemti, ne konfiscēti, turpinās cietsirdīga izturēšanās, jo trūkst mehānisma, kā šīm personām dzīvniekus konfiscēt un aizliegt tos turēt turpmāk. Tāpat par šo jomu atbildīgajām institūcijām - Pārtikas un veterinārajam dienestam, pašvaldības un valsts policijai - ne vienmēr pietiek resursu, lai apzinātu šos cietsirdības gadījumus un ātri reaģētu, un, lai arī likums paredz, ka valsts iestādes likuma prasību neievērošanas gadījumos var iesaistīt sabiedriskās dzīvnieku aizsardzības organizācijas, praksē šī norma pilnvērtīgi nedarbojas, jo nav noteikta vienota kārtība un pilnvaru apjoms.
Dzīvnieku aizsardzības un labturības tiesiskie jautājumi ir komplicēti, plaši interpretējami un nereti arī nepietiekami novērtēti, tāpēc AIF stratēģiskajā projektā nodibinājums “dzivniekupolicija.lv” mērķtiecīgi turpināja ieviest savu darbības stratēģiju, kas fokusējas uz līdzdalību valsts pārvaldē, lai panāktu normatīvo aktu sistēmisku sakārtošanu, sabiedrisko dzīvnieku aizsardzības inspektoru tīkla attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī plašākas sabiedrības konsultēšanu dzīvnieku aizsardzības un labturības tiesiskajos jautājumos.
Kādi ir projekta galvenie sasniegumi?
1. Stiprināta sabiedrisko dzīvnieku aizsardzības inspektoru komanda un iegūti nozīmīgi dati tālākajam interešu pārstāvības darbam šo personu statusa un pilnvaru nostiprināšanai normatīvajos aktos
Kas ir sabiedriskie dzīvnieku aizsardzības inspektori? Tā ir nodibinājuma iniciatīva, kas paredz izveidot dzīvnieku policiju jeb dzīvnieku aizsardzības inspektoru kustību kā sabiedriskās kontroles formu. Galvenie inspektora uzdevumi ir spēt ātri reaģēt ārkārtas gadījumos, kad dzīvniekiem nepieciešama palīdzība, veikt atrasto un pazudušo dzīvnieku monitoringu interneta vidē, kā arī praktiski palīdzēt šiem dzīvniekiem nokļūt atpakaļ mājās, nodrošināt aizdomīgu dzīvnieku turēšanas vietu apsekošanu, foto/video uzņemšanu, kaimiņu aptaujāšanu pēc nodibinājuma vadības lūguma, kā arī veikt vēl kādu ļoti nozīmīgu uzdevumu - dzīvnieku saimnieku izglītošanu par dzīvnieku labturības prasībām.
AIF atbalsts organizācijai ļāvis attīstīt šo kustību ar “jaunu jaudu” – projekta laikā organizācija piesaistījusi un apmācījusi aptuveni 120 inspektoru, nodrošinot apmācītas “ātrās reaģēšanas vienības” visos Latvijas novados, kā arī paplašinājusi brīvprātīgā darba loku - proti, līdz šim brīvprātīgie veica nelielus praktiskās iesaistes darbus, piemēram, iesaistoties pazudušu dzīvnieku koordinētā meklēšanā, bet projekta laikā šīm personām tika uzticēta arvien lielāka atbildība, piemēram, apsekot adreses, par kurām saņemtas sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem dzīvnieku turēšanā. Šobrīd “ātrās reaģēšanas vienības” grupā ir apmēram 100 cilvēku no visas Latvijas, kuru darbs tiek koordinēts WhatsApp grupā. Organizācijas pārstāvji atminas gadījumu, kad steidzami bija jāapseko kāda vieta attālākā Rēzeknes novadā un īsā brīdī atsaukušies pat divi brīvprātīgie, un ātri tika noskaidrota faktiskā situācija. Grupa kalpo gan kā efektīva saziņas platforma, gan kā izglītojoša vide, jo tajā esošie brīvprātīgie mācās no katra gadījuma un regulāri saņem juridiska rakstura un praktiskas konsultācijas, savstarpēji dalās pieredzē, kas dod plašāku redzējumu par palīdzības sniegšanu dzīvniekiem.
Lai arī darbs, ko šie cilvēki veic, ir nenovērtējams un tam ir virkne ieguvumu, piemēram, izglītota inspektora veikta vietas apsekošana un apstākļu noskaidrošana palīdz samazināt iesniegumu skaitu PVD (daļa sūdzību ir nepamatotas), nodrošina izglītojošo aspektu dzīvnieku saimniekiem, kā arī ne mazāk nozīmīgi – kopīgu izaicinājumu risināšanā iesaista pašu sabiedrību, stiprinot līdzdalību un pilsonisko aktivitāti, pašlaik ārējos normatīvos aktos šāda sabiedriskās kontroles iniciatīva nav skaidri reglamentēta, līdz ar to inspektoriem nav cita plašāka tiesiskā statusa un pilnvaras, kā vien Brīvprātīgā darba likumā noteiktais.
“Tieši tas, ka AIF atbalsts deva iespēju bez pārtraukuma strādāt divus gadus, ļāva spert milzīgu soli uz priekšu – proti, mēs varējām pilnveidot un testēt dzīvnieku inspektoru darbību, iegūt nozīmīgus datus par “darboties-spējīgu inspektoru” modeli un labāk izprast, kā šī brīvprātīgo kustība varētu darboties nākotnē – cerams jau jaunā regulējumā” – tā, komentējot AIF ilgtermiņa projekta ietekmi, atzīst organizācijas juriste Inese Bāra.
Izmantojot stratēģiskā projekta laikā iegūtos datus, pieredzi un zināšanas, organizācija turpinās darbu, lai sabiedrisko inspektoru loma tiktu nostiprināta likumā, kas iesaistītajiem brīvprātīgiem, kuru entuziasms mēdz ar laiku samazināties, sniegtu ne tikai pilnvarojumu, bet arī drošības un piederības sajūtu, lai turpinātu būt dzīvnieku sardzē ilgtermiņā.
2. Dzīvnieku aizsardzības jautājumi un problemātika aktualizēti plašākas sabiedrības, lēmumpieņēmēju un tiesībsargājošo iestāžu vidū un identificēti steidzami risināmi problēmjautājumi
Nodibinājums atzīst, ka pēdējos gados ir saskāries ar lielu pretestību sistēmisku normatīvo aktu grozījumu jautājumā (ir vērojama tendence “kosmētisku” grozījumu veikšanai, nevis vēlme veikt tiesiskās bāzes pilnvērtīgu sakārtošanu), kā arī ir ļoti atšķirīgi, pat pretrunīgi viedokļi pašās dzīvnieku aizsardzības organizācijās un dažādās iestādēs.
Lai nodrošinātu plašākas diskusijas par nozīmīgiem un aktuāli risināmiem jautājumiem, tika organizētas vairākas diskusijas par aktuāliem dzīvnieku aizsardzības un labturības nozares jautājumiem, kuru galvenais nolūks bija diskusijā par dzīvnieku aizsardzību un ar to saistīto normatīvo aktu un to piemērošanas problēmām iesaistīt iespējami plašākas un dažādākas mērķa grupas un iestādes. Tā, piemēram, projekta ietvaros tika īstenots triju diskusiju cikls par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem – tiesiskais regulējums, piemērošanas prakse, kurās piedalījās gan akadēmiskās vides, gan valsts pārvaldes iestāžu, mediju pārstāvji, gan vairāki likumdošanas iniciatīvu autori. Tās laikā tika apzinātas nepilnības gan tiesiskajā regulējumā, gan normu piemērošanas praksē saistībā ar administratīvo pārkāpumu procesu un kriminālprocesu lietās par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, piemēram, tika aktualizēta nepieciešamība noteikt regulējumu, kas ļautu nodalīt administratīvos pārkāpumus dzīvnieku turēšanā un labturībā no noziedzīga nodarījuma, Civillikumā dzīvniekus izdalīt no lietu statusa kā justspējīgas būtnes, kurām vajadzīgs speciāls aizsardzības regulējums, kā arī noteikt procedūru krimināllietās izņemto dzīvnieku glabāšanai.
Kādā no diskusijām Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra novērtējusi pilsoniskās sabiedrības organizācijas kā milzīgu atbalstu un sabiedroto, uzsverot, ka “tādas uzraudzības, kādas ir krimināllietās par cietsirdību pret dzīvniekiem, nav pat slepkavību lietās” un novērtējot sniegto informāciju par iespējamiem procesuāliem pārkāpumiem vai neatbilstošu lietu kvalifikāciju, kas līdz prokuratūrai citādi nenonāktu. Diskusiju ietekmi apliecina arī valsts iestāžu turpmākās rīcības procesu sakārtošanai, piemēram, ņemot vērā diskusijās aktualizētos jautājumus, Ģenerālprokuratūra sagatavojusi vadlīnijas prokuroriem par Krimināllikuma 230.panta piemērošanu.
AIF stratēģiskais projekts nozīmīgi spēcinājis organizācijas atpazīstamību, tagad dažādas iestādes un mediju pārstāvji uzrunā mūs, jautā mūsu viedokli. Turklāt tagad esam daudz zinošāki par procesa virzību un dažādu iestāžu atbildību, kas ļauj ātrāk un efektīvāk veikt interešu pārstāvju darbu – tā, komentējot projekta ietekmi uz organizāciju kopumā, atzīst projekta īstenotāji.
Organizācija atzīst, ka publiskās diskusijas, kurās piedalījās dažādu nozaru pārstāvji (ne tikai dzīvnieku aizsardzības organizācijas), ļāva iegūt daudzpusīgāku skatījumu un jaunu redzējumu un risinājumus saistībā ar šo sabiedrībai tik jutīgo tēmu, plašāk aktualizēja un izgaismoja šos jautājumus atbildīgajās iestādēs, to darbinieku vidū un sabiedrībā kopumā un nešaubīgi kalpoja par spēcīgu pamatu tālākajām interešu pārstāvības aktivitātēm.
3. Panākti nozīmīgi grozījumi normatīvajos aktos un sagatavoti priekšlikumi steidzami nepieciešamiem normatīvo aktu grozījumiem
Pateicoties projekta periodā veiktajiem pētījumiem, publiskām diskusijām un aktīvai komunikācijai ar PVD, policiju un prokuratūru, ir izdevies būtiski uzlabot normu piemērošanas praksi administratīvo pārkāpumu procesā un kriminālprocesā par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, piemēram, Tieslietu ministrija veikusi grozījumus Krimināllikuma 230.pantā, Iekšlietu ministrija precizējusi MK noteikumus par krimināllietās izņemto dzīvnieku nodošanu glabāšanai, Zemkopības ministrija strādā pie grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, lai precizētu cietsirdības pret dzīvnieku un spīdzināšanas skaidrojumus.
Tāpat projekta laikā, reaģējot uz aktualitātēm, uzsākts sakārtot arī savvaļas dzīvnieku aizsardzības jautājumus (taurgovis, lāči, vilki, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuši savvaļas dzīvnieki u.c.), attiecībā uz kuriem nav nodrošināta sabiedriskā aizsardzība, taču tie prasa atbilstošu uzmanību un regulējumu, jo arī šie dzīvnieki arvien vairāk ienāk mūsu ikdienas vidē. Tā, piemēram, projekta laikā, apvienojoties vairākām dzīvnieku un vides aizsardzības organizācijām, izpētīti lielo zālēdāju savvaļošanas procesa trūkumi un iespējamie risinājumi, lai sakārtotu normatīvo regulējumu saistībā ar taurgovīm, kuras pēc faktiskā izmantošanas veida ir uzskatāmas par savvaļas dzīvniekiem un tās ir pielāgojušās dzīvei savvaļā, taču Latvijā esošo normatīvu ietvarā šie dzīvnieki tiek uzskatīti par liellopiem, uz kuriem attiecināmas pieradināto lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas noteikumi, radot faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu normatīvo bāzi un apgrūtinot šo dzīvnieku turēšanu.
Nozīmīgi, ka projekta laikā pirmo reizi Latvijas vēsturē kriminālprocesā, kurā noziedzīga nodarījuma rezultātā bija cietis bezsaimnieka kaķis, dzīvnieku aizsardzības organizācija tika atzīta par cietušo, līdz ar to iegūstot lietas dalībnieka tiesības. Šis ir precedents, uz kura pamata nu jau arī citās krimināllietās par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem dzīvnieku aizsardzības organizācija ir atzīta par cietušo.
4. Stiprināta sadarbība starp dzīvnieku aizsardzības NVO un spēcināta mazāku dzīvnieku aizsardzības organizāciju kapacitāte
Lai arī starp dzīvnieku aizsardzības organizācijām dzivniekupolicija.lv nav novērojusi izteiktu vēlmi sadarboties un līdz šim sadarbība lielākoties notikusi epizodiski, organizācija atzīst, ka projekta laikā nozīmīgu likumdošanas izmaiņu panākšanai izdevies stiprināt sadarbību un nodrošināt koordinētāku PSO viedokļa paušanu. Tā, piemēram, organizācijas ātri reaģējušas attiecībā uz Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, sagatavojot kolektīvo iesniegumu par Zemkopības ministrijas iecerēm atcelt suņu bīstamības izvērtēšanas kārtību, ja suns uzbrucis cilvēkam, kā arī rosinot sistēmiski pievērsties mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju uzraudzības regulējumam.
Ņemot vērā, ka nelielākām dzīvnieku aizsardzības organizācijām bieži trūkst resursu un juridisku zināšanu un tās nespēj izsekot visām normatīvās bāzes izmaiņām, nodibinājums projekta laikā sniedzis vērtīgu juridisko atbalstu, piemēram, palīdzot sagatavot iesniegumu atbildīgajām iestādēm par konstatētajiem pārkāpumiem. Tāpat organizācija atbalstījusi citas organizācijas projektu pieteikumu sagatavošanā un konsultācijās par sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšanu un saimnieciskās darbības attīstību.
Organizācijai ir liela pieredze dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā, gan arī līdzdalības valsts pārvaldē jautājumos, tādējādi sniegts atbalsts gan citām organizācijām, gan privātpersonām par līdzdalības aktivitātēm, piemēram, pilsonisko iniciatīvu iesniedzējiem par tālākiem soļiem iniciatīvas virzībā LR Saeimā u.tml. Vairākas dzīvnieku aizsardzības organizācijas apvienojušās pilsoniskās iniciatīvas par humānākiem suņu turēšanas noteikumiem tālākai virzībai un priekšlikumu izstrādei.
5. Sekmēta iedzīvotāju pilsoniskā līdzdalība dzīvnieku aizsardzības jautājumos un sniegtas juridiskas konsultācijas iedzīvotājiem
Lai arī nodibinājums novērojis, ka ikdienā, saskaroties ar situācijām, kurās iespējama cietsirdība pret dzīvniekiem vai labturības pārkāpumi, daļa iedzīvotāju no situācijas novēršas, tomēr ir arī daļa sabiedrības, kas aktīvi meklē iespējas palīdzēt – šiem cilvēkiem organizācija sniegusi informāciju par ziņošanas iespējām un atbildīgajām iestādēm, kā arī atsevišķos gadījumos situāciju risināšanā iesaistījusies arī pati.
Tā, piemēram, projekta laikā portālā manabalss.lv tika iesniegtas vairākas pilsoniskās iniciatīvas, piemēram, pārskatīt sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, aizliegt lūšu medības, noteikt humānākus suņu turēšanas nosacījumus. Nodibinājuma pārstāvji projekta laikā snieguši palīdzību iniciatīvu iesniedzējiem, palīdzējuši veikt situācijas analīzi, kā arī sagatavot priekšlikumus atbildīgajām iestādēm.
Par iedzīvotāju vēlmi iesaistīties liecina arī cilvēku skaits, kas nodibinājumam lūguši konsultācijas saistībā ar dzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumiem vai ziņojuši par dažādiem pārkāpumiem. Nodibinājums ne tikai sniedzis juridiskās konsultācijas, bet atsevišķos gadījumos arī padziļināti iesaistījies jautājuma risināšanā, piemēram, sagatavojot un iesniedzot iesniegumus atbildīgajām iestādēm, kā arī veicot saraksti ar iestādēm un ziņotāju. Konsultāciju skaits (projektā kopā 261 konsultācija) daudzkārt pārsniedzis plānoto, kas liecina par līdzcilvēku vērību un, galvenais, vēlmi iesaistīties. Ziņotāji, kas izrādīja iniciatīvu un interesi par lietas novešanu līdz taisnīgam rezultātam, tika individuāli uzrunāti kļūt par Dzīvnieku policijas brīvprātīgajiem, ko daudzi arī izmantoja.
Projekta laikā daudzkārt nācies saskarties ar personu neuzticēšanos valsts un pašvaldību iestādēm, piemēram, ziņojumos tiek lūgts saglabāt anonimitāti - tomēr komunikācijas rezultātā bieži šī attieksme mainījusies, personas ir noticējušas savai spējai ietekmēt situāciju, ļaujot norādīt savu kontaktinformāciju un aktīvi līdzdarbojoties.
Iedzīvotājiem un citām organizācijām sniegtās konsultācijas nodibinājumam ļāva iegūt vērtīgu informācijas bāzi par ikdienas situācijām saistībā ar dzīvnieku turēšanu un ar to saistītajiem pārkāpumiem, kā arī izglītot sabiedrību, kā rīkoties dažādās situācijās – piemēram, ja redzam cietsirdīgu attieksmi pret dzīvnieku vai potenciāli bīstamu situāciju, piemēram, bērnu, kas viens pats ved pastaigā lielu suni.
6.Sagatavotas vadlīnijas – praktisks un teorētisks ceļvedis par tiesību piemērošanu administratīvā pārkāpuma procesā un kriminālprocesā, kuros iesaistīti dzīvnieki
Lai uzlabotu administratīvo pārkāpumu procesa un kriminālprocesa kvalitāti un lietās par nodarījumiem pret dzīvniekiem tiktu panākts taisnīgs, dzīvnieka aizsardzībai atbilstošs risinājums, organizācija izstrādājusi detalizētas vadlīnijas par tiesību piemērošanu administratīvā pārkāpuma procesā un kriminālprocesā, kuros iesaistīti dzīvnieki. Šo vadlīniju mērķis ir apkopot tiesisko, teorētisko un praktisko informāciju, lai atvieglotu un uzlabotu tiesību piemērošanu administratīvā pārkāpuma procesā un kriminālprocesā, kuros iesaistīti dzīvnieki. Vadlīnijas iesniegtas Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai un jau saņēmušas augstu novērtējumu.
Apkopojot AIF projekta rezultātā panākto, organizācija uzsver, ka panāktā veiksmes atslēga noteikti bija stratēģija – konkrēti taktiski soļi lielā mērķa sasniegšanā. Projekta atsevišķās aktivitātes savijās kopā, veidojot tādu kā DNS, kas ļāva efektīvi un vispusīgi īstenot projektā plānotos uzdevumus: atbildīga brīvprātīgā darba attīstību ar virzību uz pilntiesīgu sabiedriskās kontroles mehānismu nākotnē un līdzdalību valsts pārvaldē, sekojot aktualitātēm un sabiedriskās domas maiņai dzīvnieku aizsardzības jomā.
